ES līderi: Grieķijai jāpilda prasības un jāpaliek eirozonā 0
“Grieķijai ir jāpaliek eirozonā, ja vien tā turpinās īstenot taupības pasākumus,” tā pēc vairāku stundu ilgām Eiropas Savienības (ES) līderu sarunām Briselē, kur apspriesta gan Grieķijas nākotne, gan tas, kā pēc taupības gadiem sildīt Eiropas ekonomiku, paziņoja ES prezidents Hermans van Rompejs.
Eirozonā ar saistībām
“Mēs vēlamies Grieķiju eirozonā, ja tā ievēro savas saistības. Mēs pilnībā esam informēti par tiem pūliņiem, ko jau īstenojuši Grieķijas pilsoņi. Eirozona ir izrādījusi ievērojamu solidaritāti, kopā ar Starptautisko valūtas fondu kopš 2010. gada Grieķijai piešķirot gandrīz 150 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību. Mēs nodrošināsim to, lai Eiropas struktūrfondi tiktu maksimāli izmantoti Grieķijas izaugsmes veicināšanai, kamēr tiek īstenoti vitāli svarīgie taupības pasākumi. Mēs sagaidām, ka pēc vēlēšanām jaunā Grieķijas valdība izvēlēsies šo ceļu,” tā H. van Rompejs.
Grieķijas nākamais svarīgais atskaites punkts tagad ir 17. jūnijā gaidāmās atkārtotās parlamenta vēlēšanas, kuras rīko pēc trim neveiksmīgiem Grieķijas politiķu mēģinājumiem izveidot valdību, kuros klupšanas akmens izrādījies partiju atšķirīgie uzskati par to, kā īstenot starptautisko aizdevēju taupības prasības. ES līderi jau vairākkārt Grieķijai devuši mājienu, ka tāda valdība, kas pretosies starptautisko aizdevēju nosacījumiem, riskē šķirties no turpmākas finanšu palīdzības, kas Grieķiju varētu novest līdz bankrotam.
Lai gan ES politiķi publiski vairās no prognozēm par radikāliem scenārijiem, eirogrupas līderis un Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers nenoliedz, ka Briselē top plāns Grieķijas izejai no eirozonas.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš Latviju pārstāvēja ES līderu sanāksmē Briselē, uzskata, ka pamatscenārijs, pie kura būtu jāstrādā, ir Grieķijas palikšana eirozonā. V. Dombrovskis norādīja – ja tiešām notiktu drūmākais iznākums, Latvijas ekonomikai tas tomēr lielus zaudējumus neradītu. “Es nedomāju, ka uz Latvijas ekonomiku būtu liela ietekme, jo Grieķija nav starp mūsu nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem,” tā V. Dombrovskis. Tikmēr Eiropas valstīs izskanējuši minējumi, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu nest miljardiem eiro lielus zaudējumus Eiropas bankām un citām finanšu institūcijām, kā arī radīt nestabilitāti tirgos un kopumā negatīvi iespaidot eirozonu.
Sildīs Eiropas ekonomiku
Tikmēr viens no centrālajiem jautājumiem, kādēļ ES līderi pulcējušies Briselē, bija ES ekonomikas izaugsme. Pēc ilgā taupības perioda Eiropas līderi tagad arvien skaļāk sāk runāt par nepieciešamību sildīt novājināto ES ekonomiku, atzīstot, ka tomēr “taupība un izaugsme ir vienlīdz svarīgi vienas un tās pašas monētas puses elementi”. Pagaidām politiķi tikai iezīmē virzienus, kurp doties. “Vispirms mums jāmobilizē tās ES politikas, kas atbalsta ekonomikas izaugsmi, jācenšas pastiprināt iespējas investīcijām un veicināt jaunu darba vietu radīšanu,” tā H. van Rompejs, uzsverot, ka atslēga ekonomikas sildīšanā ir arī maksimāla Eiropas struktūrfondu izmantošana.
Ideja par to, ka Eiropai pietiek griezt izdevumus un vajadzētu domāt arī par ekonomikas sildīšanu, ar jaunu sparu uzbangojusi pēc prezidenta vēlēšanām Francijā un jaunā sociālistu līdera Fransuā Olanda nākšanas pie varas, kurš jau savā priekšvēlēšanu programmā solīja, ka aicinās pārskatīt ES fiskālās disciplīnas līgumu, lai tam pievienotu īpašu sadaļu par ekonomikas izaugsmi.
Lai arī otrs lielais Eiropas smagsvars Vācija pieturas pie striktas politikas, ka budžeti ir jātaupa, tomēr kanclere Angela Merkele pēdējā laikā kļuvusi atvērtāka idejai par Eiropas ekonomikas pakāpenisku atdzīvināšanu.
Pagaidām F. Olanda un A. Merkeles attiecībās jaušams diplomātisks lietišķums un atturība. Dažādiem politiskajiem spārniem piederošie politiķi Briselē ieturēja pieklājīgu distanci. A. Merkele pēdējā laikā ES līderu sanāksmju zālē allaž ienāca kopā ar nu jau bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, bet F. Olands šoreiz slieksni pārkāpa kopā ar Itālijas valdības galvu Mario Monti.
F. Olandam ar A. Merkeli pie sarunu galda īpaši pretēji viedokļi izskanējuši par tā saucamajām ES parād-zīmēm, kas būtu ES valstu valdību kolektīvas garantijas krīzes visvairāk sistajām valstīm. Vācija šai idejai pretojas, jo uzskata, ka tādā gadījumā dažām valstīm nāksies uzņemties citu parādsaistības.
Nākamā jau oficiālā valstu vadītāju tikšanās Briselē gaidāma īsi pēc Jāņiem, 28. jūnijā, kad līderi sola nākt klajā ar konkrētākiem priekšlikumiem Eiropas ekonomikas izaugsmei un par Grieķijas nākotni, kurā jau līdz tam laikam būs notikušas atkārtotas parlamenta vēlēšanas.
