ES lauku komisārs: Zemnieki un lauku sabiedrība ir jāatbalsta neatkarīgi no tā, kur tiek saimniekots 0
Eiropas Komisija 29.novembrī nāca klajā ar savu skatījumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni, kurā izklāstīts, kā ES politiku pielāgot lauksaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Pašreizējās sistēmas vietā nāks jauna, kura dalībvalstīm dos lielāku patstāvību. Kādi būs jaunās politikas mērķi un kā breksits ietekmēs kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), uz “LA” jautājumiem rakstveidā atbild ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.
Kā breksits ietekmēs lauksaimniecības budžetu? Kuras prioritātes un programmas varētu visvairāk ciest no budžeta samazinājuma?
Fils Hogans: Jautājums par ietekmi uz budžetu, ko rada Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, būs jāizvērtē saistībā ar diskusijām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2018. gadā. Sarunas par turpmākajām attiecībām starp Lielbritāniju un ES un nākamo daudzgadu finanšu shēmu vēl nav sākušās, un ir pāragri spriest par to, kāds varētu būt šo sarunu iznākums.
Komisija arī atzīst, ka ES saskaras ar jaunām problēmām, kuras prasīs lielākus ES budžeta līdzekļus nekā patlaban. Tādējādi visi pašreizējie politikas virzieni un instrumenti, ieskaitot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), būs jāpārskata arī saistībā ar sarunām par daudzgadu finanšu shēmu.
Kādas ir Latvijas zemnieku iespējas saņemt līdzvērtīgus tiešos maksājumus jaunajā plānošanas periodā? Vai EK noteiks datumu, no kura tiešie maksājumi visā ES būs vienādi, jo taisnīgs kopējais tirgus ar atšķirīgu valsts atbalsta līmenī dažādās dalībvalstīs nav iespējams?
Jautājumā par taisnīgu sadali starp dalībvalstīm KLP arī turpmāk jāpilda sava loma, sekojot principiem par “vienlīdzību starp dalībvalstīm – lielām vai mazām, austrumos vai rietumos, ziemeļos vai dienvidos”, ko Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers atgādināja savā šī gada uzrunā par stāvokli Savienībā. Tam vajadzētu samazināt atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz KLP atbalstu.
Mēs patiešām uzskatām, ka nākotnes KLP būtu jāpievēršas tam, kā samazināt atšķirības atbalsta līmenī starp dalībvalstīm, bet tas ir sarežģīts jautājums. Pat atzīstot dažādas relatīvās darbaspēka un zemes izmaksas, kā arī ES dažādo agronomisko potenciālu, visi ES lauksaimnieki saskaras ar līdzīgām problēmām.
Galu galā jautājums par KLP maksājumu sadali starp dalībvalstīm ir jāizlemj saistībā ar nākamā gada diskusijām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
Kāds ir ierosinātais līdzsvars starp intensīvu un videi draudzīgu lauksaimniecību?
Paziņojums būtībā galvenokārt koncentrējas uz to, lai panāktu, ka ES lauksaimniecība spēj efektīvi reaģēt uz nepieciešamību saglabāt mūsu vidi, aizsargāt bioloģisko daudzveidību un spēlēt būtisku lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Šogad veiktā sabiedriskā apspriešana nepārprotami parādīja, ka tā ir svarīga Eiropas iedzīvotāju prasība, un ES pati ir uzņēmusies skaidras saistības šajā jomā, parakstot Parīzes nolīgumu un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Tāpēc nākotnes KLP uzstādīs vērienīgus mērķus attiecībā uz vidi un klimata pārmaiņām. Katrai ES dalībvalstij būs iespēja izvēlēties vispiemērotākos pasākumus, lai sasniegtu saskaņotos mērķus, ņemot vērā vietējos apstākļus un īpatnības. Katrai valstij būs jāsagatavo KLP stratēģiskais plāns, kurā izklāstīts, kā tās plāno sasniegt vērienīgākus vides un klimata mērķus EU līmenī, un Komisija pastāvīgi uzraudzīs, kas šajā jomā ir sasniegts.
Kāds ir lauksaimniecības zemes izmantošanas galvenais mērķis – pārtikas ražošana, apdzīvota un ekonomiski aktīva lauku vide vai kapitāla brīva aprite? Šie trīs mērķi ir pretrunīgi. Vai zemes izmantošanas galveno mērķi noteiks KLP?
Nepiekrītu, ka šie trīs mērķi ir pretrunīgi. KLP ir ekonomiska, vides un sociāla politika, un zemniekiem un mežsaimniekiem ir pienākumi saistībā ar visiem trim mērķiem. Lauksaimniecības zeme dažādās ES dalībvalstīs ir ļoti dažāda, un pārtikas ražošanas sistēmas ievērojami atšķiras. Mani vienmēr ir pārsteidzis, kā zemnieki spēj apstrādāt tik plašu lauksaimniecības zemju spektru – sākot ar mājlopiem uz šauras kalnu zemes sloksnītes un beidzot ar vīnogulājiem un olīvkoku birzīm, kas stiepjas, cik vien tālu saredz acs.
Tomēr viena lieta tām visām ir kopīga: KLP ir jāatbalsta zemnieki un lauku sabiedrība kopumā neatkarīgi no tā, kur vai pie kādiem nosacījumiem viņi saimnieko.
KLP vienmēr ir pastāvējusi, lai rosinātu zemniekus apstrādāt zemi un ražot pārtiku, kas nepieciešama mums visiem, taču nekad nav sagaidīts, ka viņi to darīs par velti vai ar zaudējumiem. Mums vajadzīgs, lai lauku kopienas, kuru centrā bieži ir zemnieki, būtu ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgas, lai tās būtu vietas, kur cilvēki vēlas dzīvot un strādāt, kur nākamajām jauniešu paaudzēm ir stimuls pārņemt lauksaimniecības ražošanu, kur viegli un ātri var izveidot uzņēmumus un kur tie spēj izaugt. Taču šai dzīvotspējīgajai lauku videi, protams, nedrīkst upurēt vidi vai bioloģisko daudzveidību, un tā ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi.
Tas ir galvenais KLP mērķis — un vēl jo vairāk būs tāds nākotnē.
Eiropas Komisija nesen saņēma Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par lauku attīstības programmām. Kādas iespējas jūs redzat nākamajā periodā mazināt birokrātiju un vairāk koncentrēties uz izmērāmiem rezultātiem?
No sarunām ar lauksaimniekiem un valsts iestādēm visā ES un no sabiedriskās apspriešanas par KLP skaidri izriet, ka ir būtiski jāsamazina birokrātija attiecībā uz KLP pārvaldi un īstenošanu. Tas ir viens no paziņojuma galvenajiem mērķiem — izveidot regulējumu attiecībā uz KLP vienkāršošanu un modernizēšanu, labāk izmantot resursus un panākt līdzekļu efektīvāku izlietojumu.
Lauku attīstības plāni, kurus pašreiz iesniedz katra dalībvalsts, kļūs par daļu no plašāka KLP stratēģiskā plāna, kura mērķis ir veiksmīgāk koordinēt centienus valstu līmenī un fokusēt KLP atbalstu uz konkrētiem rezultātiem.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
