ES komisārs: Krievija cūkgaļas importa aizliegumu gatavojas pārcelt politiskā līmenī 0
Krievija neplāno atcelt 2014.gadā noteikto cūkgaļas importa aizliegumu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet, reaģējot uz Maskavai nelabvēlīgo Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumu, gatavojas pārcelt šos ierobežojumus uz politisko sankciju sarakstu, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis, kas iepriekšējā dienā Maskavā ticies ar Krievijas lauksaimniecības ministru Aleksandru Tkačovu.
Kā ziņu aģentūrai BNS pa tālruni sacījis komisārs, EK ir neapmierināta ar šādu lēmumu un aicinājusi Krieviju to pārskatīt.
EK 2014.gadā vērsās Pasaules tirdzniecības organizācijā attiecībā uz aizliegumu importēt cūkgaļu no ES, ko Krievija noteica, kad 2014.gada janvārī Lietuvā tika konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Nedaudz vēlāk Maskava aizliedza no ES ievest Krievijā gandrīz visus pārtikas un lauksaimniecības produktus, reaģējot uz Rietumu noteiktajām sankcijām par Krimas aneksiju un atbalstu prokremliskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumdaļā.
Pērn augustā PTO paziņoja, ka 2014.gada sākumā ĀCM dēļ noteiktais cūkgaļas importa aizliegums bijis nepamatots. Mēnesi vēlāk Krievija iesniedza apelāciju, bet tā šā gada februārī tika noraidīta.
“Mēs šai lietā esam uzvarējuši Pasaules tirdzniecības organizācijā un jautājām, kā viņi gatavojas īstenot minēto lēmumu, jo termiņš tuvojas beigām. Lēmums būs tāds, ka Krievija piekrīt PTO atzinumiem un lemj, ka valdība vairs neturpinās piemērot ierobežojumus, kas bija noteikti saistībā ar fitosanitārajām normām, bet pārcels tos uz politisko aizliegumu līmeni, uz politisko sankciju sarakstu,” skaidrojis Andrjukaitis.
“Mēs paudām neapmierinātību ar šādu lēmumu, piedāvājām to vēlreiz pārskatīt, jo tas vēlreiz apliecina, ka Krievija joprojām darbojas protekcionisku pasākumu režīmā, kas PTO dalībvalstij nav pieļaujami,” viņš piebildis.
Pēc komisāra teiktā, tiekoties ar Krievijas lauksaimniecības ministru, runāts arī par iespējām kopīgi cīnīties pret turpmāku ĀCM izplatību, jo šīs slimības gadījumi jau atklāti arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
“Iesniedzu priekšlikumu apspriest iespējamus pilotprojektus rajonos gar Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Viņi to vērtē pozitīvi un atzīst, ka to iespējams apturēt tikai kopīgiem spēkiem, jo vīruss jau ir izplatījies arī Krievijas Āzijas daļā, Irkutskas apgabalā un var sasniegt arī Ķīnu,” viņš norādījis.
Tikšanās laikā diskutēts arī par sadarbību informēšanā par jaunām infekcijām un kopīgiem zinātniekiem projektiem vakcīnu radīšanai.
“Vienojāmies, ka Krievija par jauniem infekcijas perēkļiem vai jaunām infekcijām varētu ziņot ES notifikācijas sistēmā, lai mēs varētu izmantot kopīgu informāciju. Putnu gripa, ĀCM un citas infekcijas klimata pārmaiņu dēļ kļūst pandēmiskas, tādēļ šāda sadarbība ir svarīga,” atzinis Andrjukaitis.
Kā apgalvo Lietuvas gaļas pārstrādātāji, labvēlīgais PTO lēmums Lietuvai lielu labumu nedos, jo cūkgaļas produkcijas eksportu bremzē tālāka cūku mēra izplatīšanās valstī. Pirms embargo ieviešanas Krievijas īpatsvars Lietuvas cūkgaļas eksporta apjomā pārsniedza 40%.
Statistikas dati liecina, ka 2013.gadā ES dalībvalstu cūkgaļas eksports uz Krieviju naudas izteiksmē sasniedza 1,4 miljardus eiro.
