“Es kā darba devējs…” 0
“Jāpanāk, lai vara strādā savas tautas labā!” raksta Onufrijs Gailums Lubānā. “Lai pirmajā vietā ir valsts strauja ekonomiskā izaugsme un demogrāfijas uzlabošana. Lai latvieši šeit dzīvotu arī pēc simt gadiem, jādomā šodien.”
Ogrēnietis Juris Ivars Neimanis spriež par valsts administratīvo iedalījumu: “Par Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali kā vienīgajiem Latvijas novadiem piekrītu Romualdam Silanžam (skat. “LA” “Lasītāju balsis” 16. decembrī). Šo Latvijas vēsturisko novadu heraldiski simboli redzami arī Latvijas valsts ģerbonī, un šie novaldi arī tieši minēti mūsu valsts Satversmē. Novados varētu ietilpt pilsētas un pagasti. Kurzemes novada administrācija varētu atrasties Kuldīgā, Vidzemes – Valmierā, Zemgales – Jelgavā vai Bauskā, Latgales – Rēzeknē vai Viļānos. Galvaspilsēta Rīga varētu būt atsevišķa administratīva vienība. Tāpat lielākās pilsētas – Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Jūrmala (Jelgava, Rēzekne).
Valdis Markvarts raksta: “Vērojot izmisīgo “Vienotības” cīņu par varu, izvirzot par premjerministra kandidāti simpātisko, gudro un ļoti enerģisko Solvitu Āboltiņas kundzi, man kā LR pilsonim un vēlētājam, tātad darba devējam premjeram, tomēr daži iespējamās kandidātes CV punkti izraisa pārdomas par Āboltiņas kundzes ekskluzīvo piemērotību šim amatam.” Markvarta kungs min piemērus, tostarp, ka pateiktais par “”spļāvienu sejā pārējiem (?) deputātiem” par Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces uzrunu 18. novembrī diemžēl pārvērtās par “spļāvienu sejā” latviešu tautai un par smagu rikošetu pašai Āboltiņas kundzei”.
Vēl V. Markvarta kungs atgādina, ka J. Streiča filmā “Likteņdzirnas” bija tāds jautājums: “Ar ko atšķiras svētceļojums no demonstrācijas? Atbilde: demonstranti meklē vainu citos, svētceļnieki – sevī.”
