“Es izvirzījos par tādu kā mazo “top ķirurdziņu” jau trešajā dienā” jeb latviešu agresīvā pieeja kara hospitālī Ukrainā 56
Ņemot vērā pašreizējo pieredzi vietējās klīnikās kara laikā, īpaši pēc Dņipro bombardēšanas Ukrainā, – šī pieredze noteikti Olafu Libermani ir pilnveidojusi kā ķirurgu. “Es nebiju pēkšņi un uzreiz tā gatavs sākt operēt apakšstilbus un augšstilbus, bet pacienti ir, jāpalīdz ir. Ukraiņu kolēģi jau ir pārliecinājušies par Latvijas speciālistu, es nebaidos teikt, pārākumu, un bija jāoperē,” tā TV24 raidījumā “Dr. Apinis” atklāj Libermanis, mikroķirurgs.
Viņš smaidot atklāj, ka pēc ierašanās Ļvivā izvirzījies jau apmēram trešajā dienā par mazu top ķirurdziņu.
“Nevis pateicoties tam, ka varu izdarīt kaut ko vairāk tehniski, bet gan pateicoties pieejai – Latvijas debrīdmentam,
Latvijas agresīvajai pieejai griezieniem un arī hopā-hopā stilam, tas ir, – operēšanas manierei, atklāj speciālists.
Lūgts paskaidrot, ko šis viss nozīmē, mikroķirurgs skaidro, ka debrīdments nozīmē ievainotajam izņemt laukā visus to audus, kas ir sadragāti un vairs nebūs dzīvotspējīgi.
Kā salīdzinājumu Libermanis min vecmāmiņu, kas taisa ābolu kompotu – tas arī ir debrīdments: “Izvēlas ābolus un ar nazīti izņem ārā tārpus un brūnumiņus, lai kompots nebojātos”.
Mēs ar kolēģi aizbraucām kā radikāli debrīdmenta piekritēji, tas ir, kad ķirurgs izņem ārā ļoti daudz, bet pēc tam jātaisa plastika.
Kara hospitālī speciālists saskāries ar kādu interesantu pieeju, ko nosaukuši par ukraiņu debrīdmentu – viņi neizņem bojātos audus tik radikāli kā latvieši, jo viņiem nav plastiskās ķirurģijas dienesta, viņi nevar veikt efektīvas plastikas. Tās savukārt ir agresīvas un ne vienmēr veiksmīgas.
Ukraiņi minimizē bojātos audus ievainojumā, tas ir saudzīgāk, lai organisms tālāk cīnās pats,
palīdzot ar speciāliem pārsējiem, negatīvā spiediena terapiju, skaidro mikroķirurgs.
