ES izrauga nākamos līderus 0
Pēc trīs dienas ilgušajām sarunām Eiropas Savienības dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.
Eiropas Komisijas prezidenta amatam oficiāli izvirzīta pašreizējā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP). 60 gadu vecā Leiena pēdējos 14 gadus ir bijusi ministre Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdībā. Viņa aizstāv ciešāku ES integrāciju.
Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam.
Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startējis kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst. Sociālistu frakcijas priekšsēdētāja Irati Garsija jau atzinusi, ka Leienas izvirzīšana ir “liela vilšanās”.
Saskaņā ar panākto vienošanos ES ārlietu dienesta vadītāja amatam izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda izvirzīta Eiropas Centrālās bankas vadītāja amatam. Viņa jau paziņojusi, ka uz laiku atkāpjas no sava pašreizējā amata, kurā atrodas kopš 2011. gada. Pirms tam viņa ieņēma vairākus ministru amatus Francijas valdībā, tostarp bija ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministre no 2007. līdz 2011. gadam.
EP apstiprinājums nepieciešams visiem amatiem, izņemot Eiropadomes prezidenta kandidātam. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.
Ja Eiroparlaments apstiprinās minētās kandidatūras, Leiena EK prezidenta amatā stāsies 1. novembrī – dienu pēc pašreizējā termiņa, kurā Britānijai būtu jāizstājas no ES.
Abi Britānijas premjera amata kandidāti ir solījuši, ka breksits oktobra beigās notiks neatkarīgi no tā, vai būs panākta izstāšanās vienošanās. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paudis “pilnīgu pārliecību”, ka bloka jaunie līderi nemainīs breksita sarunu kursu un nepiekāpsies attiecībā uz vienošanos, kas ar Britāniju panākta par tās izstāšanos no ES.
Leienas kandidatūru atbalsta Francijas prezidents Emanuels Makrons, kā arī Višegrādas grupa – Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, kas asi iebilda pret sociālistu kandidāta Fransa Timmermansa, kas pašlaik ir EK viceprezidents, virzīšanu. Višegrādas grupa un Itālija iebilda pret Timmermansa maigo migrācijas politiku, bet citas valstis, tostarp Latvija, Īrija un Horvātija, iebilda pret Timmermansa virzīšanu, jo uzskatīja, ka nav uzklausīts to viedoklis, kad Osakā notikušajā G20 valstu samitā Francijas un Vācijas līderi vienojās par plānu augstāko ES amatu sadalei.
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka atturējās paust atbalstu Leienai, jo pret to iebilda sociāldemokrāti, kas ir Merkeles kristīgo demokrātu partneri tā dēvētajā Vācijas lielajā koalīcijā.
Tomēr Leiena saņēma pārējo 27 ES dalībvalstu atbalstu, un Merkele apsveica savas valdības ministri, kas varētu kļūt par pirmo sievieti EK prezidenta amatā.
Par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju vakar otrajā balsošanas kārtā ievēlēts sociālistu kandidāts Dāvids Sasoli. 63 gadus vecais bijušais žurnālists kā galvenos izaicinājumus nosauca klimata pārmaiņas, migrāciju un sociālo taisnīgumu. Saskaņā ar vienošanos Sasoli EP priekšsēdētāja amatu ieņems divarpus gadus, bet pēc tam viņu vajadzētu nomainīt EPP pārstāvim.
