“Es izjutu dīvainu spiedienu, un pats iedevu 400 eiro par dāvanu, kuru svešinieks man ielika mašīnā!” Andrejs brīdina par krāpniekiem pie “Spices” 206
Andreju pie tirdzniecības centra “Spice”, Rīgā krievu valodā uzrunājis kāds it kā ārvalstu pilsonis. Viņš bijis ar plašu, Kaukāza valstīs dzīvojošajiem raksturīgu dvēseliskumu un pat mīlestību pret cilvēku, kuru nekad nav redzējis.
Andrejs ievērojis, ka personas automašīnai ir Dānijas numuri, viss liecinājis, ka cilvēks tiešām ir no ārvalstīm… Taču šobrīd, pārdomājot notikušo, viņš ar portāla LA.LV starpniecību vēlas brīdināt citus cilvēkus par, iespējams, jaunu krāpšanas veidu. Lai gan naudu svešiniekam viņš iedevis pats.
“Pēkšņi apstājas pie tevis cilvēks un saka, ka viņš ir gruzīns. Viņš izkāpj no auto, kurā sēž bērns. Pieskrien un lūdz pastāstīt, kā nokļūt lidostā. Uz kuru pusi viņam īsti jābrauc. Uzzinājis prasīto, vīrietis stāsta, ka ļoti steidzas, bet par labo sirdi un palīdzību viņš vēlas uzdāvināt dāvanu. Viņš pats pieskrien pie manas mašīnas, atrauj durvis vaļā un ieliek paku. Un tad saka: ”Redzi, es tev dāvinu šo te, bet vai tu arī man vari kaut ko uzdāvināt? Man nav naudas biļetei uz Gruziju.“
Tālāk Andrejs, uzklausījis aizkustinošu stāstu, kurā persona klāstījusi par latviešu un gruzīņu īpašajām attiecībām.
“Kādu pusstundu tevi moka, un tu aiz izmisuma vienkārši nopērc kaut ko. Es neesmu ne naivs, ne stulbs, bet tu piedzīvo tādu mirkli, kad vairs nesaproti, kas vispār notiek!”
Vīrietis klāstījis, ka piedalījies “Zepter International “ tirgošanas kursos un kastē ir augstvērtīgi piederumi virtuvei. Andrejs pats tā arī nav sapratis, kāpēc svešiniekam iedevis 400 eiro. Viņš uzsver: “Tā nebija pat hipnoze. Viņš mani “paņēma” ar emocijām – bērns, līdzjūtība, biļete, Gruzija, draudzīga valsts, karš Ukrainā. Tas bija tāds spiediens. Tāda jocīga sajūta.“
Mājā, atverot svešinieka dāvanu, Andrejs secinājis, ka tās nav “Zepter international” zīmola preces, bet gan kāds pakaļdarinājums.
“Tas viss notika ārkārtīgi silti, draudzīgi, forši. Un tajā brīdī, kad viņš tev prasa naudu, ir gluži vai belziens pa pieri, bet tu nevari pateikt nē. Mēs, latvieši esam citādāki.. tu nevari pateikt nē, un viņš izmanto to tavu inteliģenci. Visdrausmīgākais ir tas, kad viņš atver durvis un ieliek tavā mašīnā tos nažus. Kā dāvānu. Tajā pat laikā, viņš taču mani neapmānīja, jo es pats iedevu to naudu.”
