ES ierēdnis: Eiropā tiek nogalēti zivju krājumi un iztukšotas jūras 0
Eiropā tiek nogalēti zivju krājumi un iztukšotas jūras, intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” norāda Eiropas Savienības (ES) jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki runasvīrs Olivers Drevess.
Komentējot zvejnieku sašutumu rosinājušās zvejas kvotas, ES ierēdnis skaidro, ka cilvēkiem, kurus nozvejas samazinājums skar tieši, tas nekad nešķitīs taisnīgs.
“Es nesaku, ka viņiem nebūtu taisnība vai ka kvotas būtu netaisnīgas, bet gan to, ka mums uz to ir jāpalūkojas citādāk. Mēs esam nonākuši situācijā, kad Eiropā divas trešdaļas ir pārlieka nozveja,” akcentē Drevess. “Salīdzinājumam – Amerikā pārliekas nozvejas nav vispār. ASV 1996.gadā ieviesa jaunu likumdošanu, un tikai pirms kādiem pāris gadiem viņu nozvejas situācija ir normalizējusies. Mēs to tikai sākam, un mums ir vissliktākie zvejas rādītāji pasaulē – mēs galējam savus zivju krājumus, iztukšojam jūras, un pie šādiem tempiem dažu zivju sugu pēc desmit gadiem vienkārši vairs nebūs.”
Viņš informē, ka analizēti 136 zivju sugu krājumi, un izrādījies, ka tikai astoņas no tām pēc 15 gadiem būs veselīgā stāvoklī.
“Mēs drāžamies pamatīga posta virzienā. Diemžēl nezinu precīzus datus par Baltiju, bet tas viss ir uz fona, kur, piemēram, Francijā 80% zivju, ko viņi ēd, ir importētas galvenokārt no Āzijas. Viņi ēd vecas saldētas zivis,” skaidro Drevess.
Viņš informē, ka komisāre Damanaki jūlijā prezentējusi savu skatījumu par zivsaimniecības politikas reformu. Komisāre vēlas, lai nozvejas kvotu politika būtu maksimāli balstīta zinātniskajos spriedumos un ilgtermiņa plānos, kā arī – lai lēmumi par to nebūtu varas spēļu iznākums, bet atbilstu zvejniecības ilgtermiņa pastāvēšanas interesēm.
Kā piemēru ES ierēdnis min atbalsta pasākumu par veco zvejas laivu sagriešanu. Tagad secināts, ka tas ir ļoti neefektīvi, jo cilvēki šo naudu izmanto jaunu, efektīvāku laivu pirkšanai un iznākumā nozvejo vēl vairāk. Tam atbalsta nākotnē vairs nebūs, bet būs daudzi mazāki fondi, kas varēs tikt pielāgoti arī specifiskām situācijām katrā valstī.
“Tas spēs nodrošināt, ka gan Eiropas krasti nepaliek tukši, gan arī zivsaimniecība nepāriet tikai lielo ražotāju rokās,” sola Damanaki pārstāvis. “Ir jādod zvejniekiem iespēja zvejot, bet tam jānotiek tādā uzņēmējdarbības vidē, kas ir ekoloģiski atbildīga un kur viņi savas zivis spēj arī pārdot. Un tā jau ir runa par sabiedrības apziņu – par zivju vērtības apziņu. Sevišķi par vietējo, svaigo zivju vērtību.”
Kā ziņots, ka 2011.gada rudenī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome Luksemburgā pieņēma regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012.gadā, kas pēc Eiropas Komisijas (EK) ierosinājuma ievērojami samazina vairāku zivju sugu nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm.
Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājums 2012.gadā būs 22%. Sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 26%. Reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī samazinājums būs par 16% sākotnēji iecerētā 21% vietā.
Reņģu nozveju Baltijas jūras centrālajā daļā paredzēts samazināt par 27% sākotnējo 33% vietā, lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā tiks samazināta par 51% sākotnējo 79% vietā.
Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēts saglabāt 2011.gada līmenī, bet atļaut zvejas dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja kādam pietrūkst zvejas dienu, bet kāds līdz noteiktajam limitam tās neizmanto.
Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā palielinātas par 15%, Baltijas jūras rietumu daļā – par 13%.
Latvija uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.
Zvejnieki neslēpa savu sašutumu par ES lēmumu.
