ES iekšlietu ministri apspriedīs patvēruma sistēmas reformēšanu 0
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri, tuvojoties pašu nospraustajam galīgajam termiņam, otrdien apspriedīs iespējamo bloka patvēruma piešķiršanas sistēmas reformēšanu.
Ministri uzklausīs pašreizējās ES prezidējošās valsts Bulgārijas sagatavotos kompromisa priekšlikumus, kurus paredzēts izskatīt 28. un 29.jūnijā gaidāmajā bloka samitā.
Tas būs samits, ar kuru noslēgsies Bulgārijas sešu mēnešu ilgā prezidentūra, un laikā tas sakrīt ar kārtējiem nelegālās imigrācijas uzplūdiem, kas paredzami, sākoties vasaras sezonai.
Sofijas sagatavoto projektu jau nosodījusi Itālija, kur tikko pie varas nākusi populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) un labējās Līgas veidotā koalīcijas valdība, kas iestājas par krasu imigrācijas ierobežošanu.
“Itālija un Sicīlija nevar kļūt par Eiropas bēgļu nometni,” svētdien apmeklējot Pocallo, Sicīlijas ostu, kas kļuvusi par vienu no galvenajiem nelegālo imigrantu izcelšanās punktiem, paziņojis jaunais Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni.
Piedāvātās reformas nolemj Itāliju un citas Vidusjūras piekrastes valstis joprojām nest smagāko migrācijas krīzes slogu, norādījis Salvīni, kas pārstāv pret imigrāciju noskaņoto Līgu.
ES līderi decembrī vienojās, ka līdz jūnijam jāizstrādā jauna patvēruma sistēma, kas aizstātu tā dēvēto Dublinas sistēmu.
Tomēr nedēļas nogalē sniegtajā intervijā Vācijas kanclere Angela Merkele atzinusi, ka vienošanās panākšanai būs nepieciešamas “vēl vairākas nedēļas”.
Vēršoties pie Itālijas jaunās valdības, Francijas prezidents Emanuels Makrons savukārt norādījis, ka “problēma atrisināma, vienīgi strādājot kopā”.
Saskaņā ar pašreizējo sistēmu patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā valstī, kas ir pirmā, kurā ierodoties ieceļotāji šķērsojuši ES robežu, un šobrīd par galvenajiem nelegālo imigrantu ieceļošanas punktiem Eiropā kļuvusi Grieķija, Itālija un Spānija.
ES valstu vienošanās ar galvenajām nelegālo imigrantu tranzītvalstīm – Turciju un Lībiju – ir mazinājusi migrantu plūsmu, kas līdz šim augstāko punktu sasniedza 2015.gadā.
Taču Eiropas Komisija (EK) brīdina, ka patvēruma sistēmas reforma ir steidzami nepieciešama, jo migrācijas krīze jebkurā brīdī var uzliesmot ar jaunu spēku.
Tikmēr Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija jau 2015.gadā atteicās uzņemt patvēruma meklētājus saskaņā ar Briseles uzspiesto vienreizējo kvotu sistēmu un atsakās arī nākotnē akceptēt jebkādu kvotu sistēmu, kuras ieviešanu joprojām vēlas panākt EK. Pret kvotām pēdējā laikā arvien stingrāk iebilst arī Austrija.
Saskaņā ar vienreizējo kvotu sistēmu Brisele bija iecerējusi divu gadu laikā pārvietot uz citām dalībvalstīm 160 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Grieķijā un Itālijā, taču izdevies pārvietot vienīgi 34 690 personas, kamēr vairums nelegālo imigrantu pašu spēkiem pamanījušies nokļūt līdz Vācijai vai kādai citai no bagātākajām ES dalībvalstīm.
Saskaņā ar Bulgārijas sagatavoto projektu, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, Sofija aicina “atvieglot” nastu, kas guļas uz “robežvalstīm” un vienlaikus “ierobežot sekundāro pārvietošanos”, nelegālajiem imigrantiem pašiem pārvietojoties no vienas ES dalībvalsts uz citu.
Austrumeiropas valstis galveno uzsvaru liek uz “sekundārās pārvietošanās” ierobežošanu, jo nekontrolētā nelegālo imigrantu plūsma 2015.gadā radīja tādu haosu visā blokā, ka daudzas dalībvalstis bija spiestas atjaunot kontroli uz ES iekšējām robežām.
Tomēr, sperot soli pretī Romai un Atēnām, Sofija pieļauj arī piespiedu patvēruma meklētāju pārvietošanu, taču uzsver, ka tā var būt vienīgi galējais līdzeklis.
Bulgārijas plāns paredz, ka, sākoties krīzei, automātiski sāk darboties finanšu un tehniskā atbalsta programmas krīzes vissmagāk skartajām valstīm.
Cenšoties mazināt Austrumeiropas valstu pretestību kvotu sistēmai, Bulgārijas projekts paredz, ka patvēruma meklētāji tiks pārvietoti vienīgi “ārkārtas” gadījumos un ka bloka dalībvalstīm būs ļauts “elastīgi” samazināt tām iedalīto uzņemamo cilvēku skaitu.
Savukārt “robežvalstīm” paredzēts uzlikt nopietnāku “atbildību” par visu nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju reģistrāciju.
Paredzēts arī ieviest ātrākas procedūras to personu nošķiršanai, kam pienākas patvērums, no tām personām, kam tas nepienākas un kuras ir izraidāmas.
Kāds avots diplomātu aprindās izteicies, ka Sofijas priekšlikums esot “labs sākumpunkts kompromisam”, taču tas, iespējams, nespēs tuvināt krasi pretējās nostājas, kādas ieņēmušas dažādas dalībvalstis.
