Ģimenes mīlestība 4
“Uz skatuves esmu Ludvigs, bet ikdienā – Jēkabs. Mums ģimenē visiem bērniem ir divi vārdi, un beidzot man bija iespēja izmantot savu otru vārdu.” Atpazīstamība Jēkabam nākusi ļoti strauji, sadzīvot ar to nav viegli, bet ģimenes atbalsts ir zelta vērts. “Mana ģimene ir ļoti saprotoša un atbalstoša. Man ir divas skaistas māsas un viens brašs brālis. Visi saprot, cik daudz ir jādara un cik tas viss ir grūti. Reizēm ir ļoti skumji, jo mana ģimene dzīvo Talsos, bet pats esmu Rīgā. Nesen mazā māsa salauza manu sirdi, viņa teica: “Man ir žēl, ka tu neesi mājās..” Tas bija tik skumji, ka gandrīz sāku raudāt.” Jēkabam ģimene dod spēku. Brīžiem šķiet, ka viņš cīnās viens, bet atbalstu un atgādinājumu, ka ģimene vienmēr ir blakus, Jēkabs jūt katru dienu. “Ģimene man ir iemācījusi to, ka nevajag bagātību, lai tev viss būtu. Man daudzi vaicā, vai es vēlos būt miljonārs. Es atbildu – nē! Protams, ka es neatteiktos no miljona, bet tas nav mans mērķis. Esmu redzējis, ko liela nauda nodara cilvēkiem. Es vēlos, lai nav jāskaita centi, lai manai ģimenei nekā netrūktu, bet mans mērķis nav bagātība.”
Jēkabs teic, ka pats izvēlējies šādu ceļu un popularitāte viņu nebiedē. Mediju uzmanība, “Supernovai” tuvojoties, tikai palielinās, fanu pulciņš aug, un tas viss jācenšas apvienot ar skolu un muzicēšanu. “Dzīve nav rožu dārzs. Man jau tagad reizēm visa ir par daudz, sanāk kavēt skolu. Agrāk es kalendāru neizmantoju vispār, bet tagad tas ir mans labākais draugs. Kad visa kā ir par daudz, atceros vēl vienu lietu, ko man iemācījusi ģimene – dari to, kas patīk. Un es to daru, jo citādi – kāda jēga? Protams, ka būs grūti. Kuram tad nav grūti? Bet tas būs to vērts, viss būs kārtībā. Es kaut vai gulēšu zem tilta, bet nodarbošos ar to, kas man patīk. Mana dzīve ir mūzika, neko citu es šobrīd nepazīstu.”
Latvijas lepnums
Pirmo reizi plašāka sabiedrība par Jēkabu uzzināja 2014. gada “Latvijas lepnuma” ceremonijā. Būdams vien 14 gadus vecs, Jēkabs izglāba puisēnu, kurš bija pakļuvis zem ledus. “Ja godīgi, es vēl līdz šai dienai domāju, vai es tiešām esmu drosmīgs vai tikai idiots, kuram paveicās. Biju tik iedomīgs, ka domāju – es to izdarīšu. Klasesbiedrs man blakus stāvēja kā sastindzis, bet es metos palīgā. Man pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā, bet atcerējos, ka cilvēks jāsaķer aiz muguras, lai viņš, panikas iespaidā, nenoslīcina tevi pašu. Tāpat to neievēroju, bet viņš veiksmīgi apķērās man ap kaklu. Dīķis bija ļoti dziļš, jau pusceļā es vairs nevarēju aizsniegt zemi. Pa ceļam sagriezu kājas uz stikliem. Bet, paldies Dievam, viss beidzās labi. Tajā dienā varēju neiet uz trombona stundu – visu dienu domāju – bastot vai ne?” Kad Jēkaba vecākā māsa un izglābtā puisēna tēvs viņu pieteica “Latvijas lepnumam”, viņš nodomājis: “Ak, šausmas! Ceremonijas laikā es biju tik ļoti satraucies! Kad satraucos, es žāvājos – tajā vakarā kādas reizes piecdesmit. Taču pasākums bija pilns mīlestības.”
Turpiniet sapņot!
Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt – tam piekrīt arī jaunais mūziķis. No slinka pusaudža, kurš kavēja mūzikas skolas nodarbības, Jēkabs ir kļuvis par darītāju. “Agrāk biju ļoti, ļoti slinks un vēl nesen biju nedaudz slinks, bet tagad neslinkoju vispār. Tam gluži vienkārši vairs nav laika.”
Latvijas mūzikas leģenda Raimonds Pauls par Jēkabu teicis, ka viņš ir daudzsološs jauns izpildītājs un tieši tas Latvijai ir vajadzīgs. “Vai tas tiešām nebija sapnis? Bērnībā vecmāmiņa man deva lasīt grāmatu par Raimondu Paulu, un tagad viņš bija atnācis klausīties manu mūziku. Tas man nozīmē tik ļoti daudz.” Arī dziedātājs Žoržs Siksna augstu novērtējis Jēkaba sasniegumus un aicina viņu iekarot pasauli. Jēkabs vēlas atbildēt šim aicinājumam, tiekties uz augšu un kļūt pazīstams visā pasaulē. “Es iekarošu pasauli, būdams tāds, kāds esmu. Turpināšu rakstīt dziesmas. Un tas, ka vēl neesmu sevi ierāmējis kādā noteiktā mūzikas stilā, manuprāt, arī ir tikai pluss. Kāds ir mans plāns pasaules iekarošanai? Es pat nezinu, vai ir tāds konkrēts plāns. Es vienkārši to izdarīšu. Man ir savs mērķis, un es uz to tiecos.”
Nebūt ne visi Jēkaba vecuma jaunieši skaidri zina, ko vēlas sasniegt dzīvē. Ko darīt, ja skats uz nākotni ir miglā tīts? Jēkabs aicina neskumt un turpināt sapņot: “Nu un, ka viņi vēl nezina, ko grib? Cilvēks arī 80 gados var attapties un darīt to, kas patīk. Pirms kāda laika lasīju par 80 gadus vecu vīrieti Āzijā, kurš pēkšņi izdomāja kļūt par modeli. Jebkurā vecumā var un vajag sekot savam sapnim.” Par studijām augstskolā Jēkabs vēl nav aizdomājies, bet vēl jau ir laiks. Pagaidām viņa plāns ir ierakstīt savu albumu, kā arī pildīt sev un citiem apsolīto, soli pa solim virzoties pretī mērķim. “Jātur savi solījumi – jāiekaro pasaule, jānes Latvijas vārds pasaulē. Tā ir liela atbildība.”
Jēkabs Ludvigs Kalmanis
• 16 gadus vecs puisis no Talsiem
• mācās Rīgas Doma kora skolas 1. kursā
• Supernovā startēs ar dziesmu “I’m in Love with You”
• Jēkabam ir divas māsas un brālis
• 2014. gada “Latvijas lepnums”. 14 gadu vecumā izglāba puisēnu, kurš bija pakļuvis zem ledus
Viedoklis
Raimonds Pauls, komponists: Jā, es biju viņu paklausīties. Viņš vēl ir galīgi jauniņš puisis, viss ceļš vēl tikai priekšā. Katrā ziņā jaunajam izpildītājam es novēlu panākumus, lai viņš mēģina. Protams, jābūt arī ļoti uzmanīgam, jo tagad ap viņu ir tāds troksnis un uzmanība, ka tas var būt bīstami. Bet par mūziku – tembrs ir ļoti simpātisks. Lai viņam viss izdodas!
