Merilinas Monro atziņas 1
Esmu patmīlīga, nepacietīga un mazliet nedroša. Es kļūdos, es neesmu kontrolējama u dažreiz ar mani ir grūti. Bet, ja nespēj pieņemt manas sliktākās puses, neesi arī pelnījis labākās.
Es ticu, ka visam, kas notiek, ir iemesls. Cilvēki mainās, lai tu iemācītos viņus atlaist, dzīve noiet greizi, lai tu iemācītos priecāties par brīžiem, kad viss ir kārtībā, tu notici meliem, lai ar laiku iemācītos ticēt tikai sev, un reizēm labas lietas beidzas, lai vēl labākas varētu sākties.
Nepilnība ir skaistums, trakums ir ģenialitāte un ir labāk būt absolūti smieklīgai nevis absolūti garlaicīgai.
Dzīve ir tāda, kādu tu to izveido. Tā ir vienmēr, lai kā tu reizēm visu salaistu grīstē. Labā ziņa ir tāda, ka tikai tu pati izlem, kā visu salaist grīstē.
Ja vari panākt, lai sieviete smejas, tu vari likt viņai darīt jebko.
Gudra meitene skūpstās, bet nemīl, klausās, bet netic, un aiziet, pirms tiek pamesta.
Ja gribi būt liekulīgs, pacenties, lai vismaz viena no tavām sejām ir glīta.
Ja nu reiz par to runājam, es ļauju cilvekiem domāt, ko viņi vēlas. Ja viņiem rūp, ko es daru, tas nozīmē, ka esmu labāka par viņiem.
Mums visiem vajadzētu sākt dzīvot, pirms kļūstam pārāk veci. Baidīties ir muļķīgi. Tāpat kā nožēlot.
Man nav iebildumu dzīvot vīriešu pasaulē, kamēr vien es tajā varu palikt sieviete.
Kurš teica, ka naktis domātas gulēšanai?
Suņi man nekad nekož. Tikai cilvēki.
Ja es būtu ievērojusi visus noteikumus, es nekad nekur nebūtu tikusi.
Smaidi, jo dzīve ir skaista un tajā ir daudz iemeslu smaidīt.
Es gribu novecot bez plastiskās ķirurģijas. Gribu, lai man pietiek drosmes palikt uzticīgai tai sejai, ko pati esmu radījusi.
