“Es gribu būt gaiss.” Jaunās autores Lauras Andersones dzeja 0
Laura Andersone (1984) ir liepājniece, beigusi Liepājas Universitāti, ieguvusi bakalaura grādu pedagoģijā – apguvusi latviešu valodas un literatūras, kā arī angļu valodas pasniedzēja specialitāti. Jaunās autores dzeja iekļauta divos studentu kopkrājumos, publikācijas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.
– Liepājnieki tevi pazīst kā jauno autori. Pamazām iekļaujies dzejas lasījumos un veido savu rokrakstu dzejā. Vai ir kādi atslēgvārdi, varbūt tu īpaši piedomā, kāds būs teksts, kā tas iekļaujas kontekstā, sabalansējas ar apkārt notiekošo, tu iekļaujies laikplūsmā?
L. Andersone: – Noteikti, ka tādi ir, bet ne izteikti daudz, piemēram, jūra, krasts, ūdens, ja ņem vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu. Mazāk ir tādu, kas raksturotu esošos notikumus valstī vai pasaulē. Manos tekstos vairāk ir uz cilvēka un viņa iekšējās pasaules vērsto jēdzienu. Iespējams, to var saukt arī par individuālismu, kas sākotnēji ir ļoti intīms, bet vēlāk tiek kaut kādā veidā vispārināts uz lasītāju. Bija laiks, kad dzejoļus sargāju, šobrīd esmu iemācījusies ar tiem dalīties.
– Tikko saņēmi rezidentes statusu Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā. Kā to vari komentēt? Un ko rakstīsi šajā nedēļā?
– Piedalīšanās Ventspils bibliotēkas veidotajā konkursā “Mani 725 vārdi Ventspilij” bija izaicinājums. Pirmkārt, būt drosmīgai, otrkārt, paša teksta tapšanā. Protams, ir gandarījums, ka tas ir novērtēts, bet vēl jo lielāks prieks ir par iegūto speciālbalvu. Iesāktu darbu nav, noteikti rakstīšu ko jaunu, kas varbūt kādu laiku tiek atlikts, vai ļaušos spontānam radošumam, neko īpaši neplānojot. Primārais ir būt tur un strādāt ar tekstiem.
– Dzejas dienās Liepājā Lutera baznīcas tornī cikla “Dzejas vertikāle” vienā no trim pasākumiem būs tavs autorvakars. Vai tas būs pirmais publiskais dzejas lasījums? Un kas vispār ir dzeja, Laura? Vai tev pašai ir svarīgs rakstīšanas process?
– “Dzejas vertikāli” varētu dēvēt par lielāko publisko pasākumu, bet ne pirmo. Jāatzīst, ka man pašai tas būs īpašs pasākums. Dzejoļu lasīšanai man īpaši jāsagatavojas, pat varētu teikt, labprātīgi to nedaru un vēlme lasīt publiski nav stipri izteikta. Bija laiks, kad dzeja bija līdzeklis, kā sevi saprast un nostabilizēt. Svarīgs bija “no sevis norakstīšanas” process. Šobrīd svarīgs ir ne tikai pats rakstīšanas process, kas man ir visai ātrs, bet arī teksta apstrāde, sakārtošana un attīrīšana no liekā. Dažreiz dzejoļa “bāze” top īsā laikaposmā bez īpašas piepūles, kam arī ļaujos, bet pēc šī iekšējā izvirduma seko smagākais darbs ar teksta būvēšanu par dzejoli. Reizēm mani biedē šis mācīšanās/būvēšanas process, kas pēdējā gada laikā ir ieguvis lielāku jaudu, bet tas reizē dod spēku un drosmi.
Nenoliedzami, būtisks ir rakstīšanas process, kas bieži ir attīrīšanās process, lai sevi apzinātu un sakārtotu, lai gan kļūdaini būtu apgalvot, ka lasītājs ir otršķirīgs. Vieglāk pieņemu izaicinājumu dalīties ar dzejoļiem rakstiskā veidā. Drosmi publicēties, manuprāt, gūstu vidē un cilvēkos, tieši rakstošo domubiedru mijiedarbībā un sadarbībā, jo vienkārši noticēt sev un sevis radītajam man vēl joprojām ir grūti.
tā nakts
tā ir tā nakts
kad asfalts kļūst purvs
pelēkos akačus
norokot drošs
tā ir tā nakts
kad elpa uz elpas gulst
tik tuvu džinkst
pavisam balts pulss
tā ir tā nakts
kad sniega nav daudz
un ievas smaržo
tīši tepat
***
nokrīt migla
nokrīt irdenā trūdzemē migla
aizlido pēdējās sējas vārnas
aizlido jutoņas pērnās
ietek migla
ietek vagotā miesā migla
aizklīst pēdējās vakarblāzmas
aizklīst pāraugušās
nokrīt migla
nokrīt irdenā miesā migla
iznīkst pēdējās nezāles sētās
iznīkst auglīgās sēklas
***
stikls viņas augums
sāļa ūdens nogludināts
akmens
stikls viņas sirds
antracītmelnais
silst
stikls viņas skatiens
aklā ģipsī
atliets
stikls viņas augums
zelta vīļu
malduguns
1.
es gribu būt gaiss
elpu šūpolēs tavās
gribu
kad zirgi
ganās
2.
es gribu būt gaiss
elpu šūpolēs tavās
gribu
kur migla
lavās
3.
es gribu būt gaiss
elpu šūpolēs tavās
gribu
kad tevi
glabās
***
tu esi atbalss
no dziļi rāma ūdens
tu esi atbalss
kā spriedums nepārsūdzams
tu esi atbalss
kalnup nesajaucams
tu esi atbalss
iekšpus neizlaupāms
tu esi atbalss
esi kur
sals
