Foto – AFP/LETA

ES grib ierobežot baņķieru prēmijas 0

Eiropas Savienība lēmusi noteikt stingrus ierobežojumus baņķieru prēmijām, cerot tādējādi ierobežot finanšu iestāžu riskantos darījumus, kas tiek vainoti par pašreizējās finanšu krīzes izraisīšanos. Tiesa, šāds lēmums sadusmojis britu valdību, kas baiļojas, ka tādējādi varētu tikt iedragāta Londonas Sitijas kā vecā kontinenta finanšu centra loma.


Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Pieņemtais lēmums par prēmiju ierobežošanu ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, kā mērķis ir samazināt draudus, ka lielākās finanšu iestādes varētu piedzīvot krahu. Ja likumprojekts par baņķieru prēmiju apjomu ierobežošanu stāsies spēkā, no nākamā gada finanšu iestāžu darbinieku prēmijas nedrīkstēs pārsniegt gada atalgojuma apmēru. Tiesa, ar īpašu akcionāru atļauju prēmijas apmērs varēs būt pat divu gadu algu līmenī. Līdz šim baņķieri un finanšu speciālisti prēmijās saņēma summas, kas būtiski pārsniedza viņu atalgojumu, bet ar finanšu krīzes sākšanos šāda prakse izpelnījās aizvien asāku kritiku.

Vienošanās par prēmiju griestu noteikšanu panākta garās sarunās starp Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un bloka dalībvalstu pārstāvjiem. Kā raidsabiedrībai BBC norādījis EP pārstāvis šajās sarunās austriešu deputāts Otamārs Karass, šī ir pirmā reize, kad ES finanšu tirgus uzraudzības vēsturē tiek noteikti ierobežojumi baņķieru prēmijām. “Esam aizsākuši visaptverošas banku sistēmas reformu,” skaidroja Karass.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šādu pasākumu mērķis ir panākt, lai Eiropas bankas vairāk naudas novirza stabilitātes nodrošināšanai un lai tās vairāk koncentrējas uz savu pa
matbiznesu, proti, īstās ekonomikas – mazo un vidējo uzņēmumu un darbavietu – finansēšanu.”

Lai panāktā vienošanās stātos spēkā, tā vēl jāapstiprina bloka dalībvalstu valdībām. Tiesa, iebildumus jau cēlusi Britānija, kura bažījas par Londonas Sitijas nākotni, norādot, ka prēmiju ierobežošanas dēļ no tās finanšu sektora aizies talantīgākie darbinieki, kā arī tiks ierobežota banku sistēmas izaugsme un tiks likvidēti tūkstošiem darba vietu, ziņo britu laikraksts “The Daily Telegraph”. Kaut prēmiju griesti attieksies tikai uz visvairāk atalgotajiem finanšu sektora darbiniekiem, Britānijas Finanšu ministrijas darbinieki vietējai presei pauduši, ka šādi pasākumi galu galā nozīmēs vairāku banku aiziešanu no Londonas un pārcelšanos uz “elastīgākiem finanšu tirgiem Āzijā un ASV”. Investīciju bankas “Goldman Sachs” prezidents Gerijs Kons sarunā ar britu avīzi “DT” situāciju savdabīgi nodēvējis par “futbolista Veina Rūnija problēmu”. “Futbolā labākie spēlētāji saņem lielas prēmijas, jo laukumā ievieš radošas prasmes, ko ir neiespējami aizstāt. Šādu cilvēku ir ļoti maz, tāpēc viņi saņem lielas algas. Visi zina viņu vārdus, un Eiropā viņi tiek tirgoti kā prece,” spriedis Kons, sakot, ka ar labiem finanšu sektora darbiniekiem esot līdzīgi.

Vienošanās par banku darbību reformēšanu ir globāla pretreakcija finanšu sektorā izplatītajām pārmērīgajām prēmijām un baņķieru riskantajām darbībām, kas uzskatāmas par pašreizējās finanšu krīzes izraisītāju, secina ASV laikraksts “The New York Times”. Tikmēr vienošanās kritiķi norāda, ka bankas un finanšu ie-stādes likumu varēs apiet, vienkārši saviem darbiniekiem palielinot algas.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.