ES gatavojas atcelt vienošanos par vīzu atvieglojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem 29
Eiropas Savienība (ES) plāno iesaldēt 2007.gadā noslēgto vienošanos ar Krieviju par atvieglotu vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, liecina izdevuma “Financial Times” (FT) rīcībā esošā informācija.
Tāds lēmums nozīmētu, ka Krievijas pilsoņiem Šengenas zonas iegūšana kļūs sarežģītāka un dārgāka.
Šonedēļ arī biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg” ziņoja par to, ka ES gatavojas atcelt vienošanos par vīzu atvieglojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Kā ziņo FT, ES dalībvalstu ārlietu ministri jaunnedēļ varētu apstiprināt līguma ar Krieviju par vīzu noteikumu atvieglošanu apturēšanu, tādējādi cenšoties samazināt tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Tā kā gaisa satiksme ar Eiropu Krievijai ir slēgta, tās tūristi izmanto sauszemes ceļus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, lai nonāktu galamērķos Eiropā.
Vairākas valstis, arī Baltijas valstis, Polija un pašreizējā ES prezidējošā valsts Čehija apturēja tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.februārī deva rīkojumu sākt visaptverošu iebrukumu Ukrainā.
Kopš tā laika tās ir pieprasījušas ieviest pilnīgu ceļošanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem, tomēr citas bloka valstis joprojām izsniedz Krievijas pilsoņiem vīzas, ar kurām ir iespēja ieceļot jebkurā no Šengenas zonas valstīm.
Lai gan pagaidām blokā nav pietiekama atbalsta pilnīga vīzu aizlieguma Krievijas pilsoņiem ieviešanai, ārlietu ministri divu dienu sanāksmē, kas otrdien sāksies Prāgā, ir gatavi politiski atbalstīt ES un Krievijas līguma par vīzu režīma atvieglojumu iesaldēšanu, FT apliecinājuši trīs sarunās iesaistīti ierēdņi.
2007.gada 17.maijā stājās spēkā nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas pilsoņiem, kas regulē vairākus vienošanās iekļautos jautājumus.
Daļa līguma, kas attiecas uz valdības amatpersonu un uzņēmēju iebraukšu, tika apturēta jau februāra beigās.
Pārējā līguma atcelšana nozīmētu, ka Krievijas pilsoņiem vairs nav prioritāte, kad tiek izskatīti ES vīzu pieteikumi, tiek prasīts vairāk dokumentu, vīzas saņemšana ir dārgāka un būtiski ilgāka.
Kāda no ES amatpersonām FT atzinusi, ka bloks vēlas stingrākus pasākumus, nevis tikai atvieglota vīzu režīma atcelšanu, bet par to tikšot izlemts līdz gada beigām.
Vairākas valstis, piemēram, Vācija, iebilst pret visaptverošu vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem. Arī ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, kurš vadīs sanāksmi Prāgā, izteicies, ka neatbalsta aizliegumu izsniegt vīzas visiem Krievijas pilsoņiem.
Reaģējot uz tādu viedokli, Baltijas valstis, Polija un Somija ir solījušas ieviest aizliegumu savā teritorijā iebraukt tūristu vīzas saņēmējiem no Krievijas, tādu rīcību pamatojot ar Šengenas līgumā paredzētajām tiesībām pieļaut izņēmumu, ja tiek apdraudēta nacionālā drošība.
Valstis, kas atbalsta tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem, vienlaikus uzsver, ka Krievijas robežu nevajadzētu slēgt un cilvēkiem joprojām būs iespēja no Krievijas ierasties humānu apsvērumu dēļ, lūgt patvērumu un disidentiem bēgt no Putina režīma.
Latvijas Ministru kabinets 16.augustā nolēma izbeigt Latvijas un Krievijas vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.
Igaunija kopš 18.augusta neielaiž Krievijas pilsoņus ar Igaunijas izsniegtām Šengenas zonas vīzām.
