ES gatava sodīt Krieviju 4
Šodien gaidāmajā Eiropas Savienības valstu ārlietu ministru sanāksmē varētu tikt pieņemts lēmums uz sešiem mēnešiem pagarināt pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu ES Padomes ziņojumu, informē interneta vietne “EUObserver.com”. Tiesa, lai sankcijas stātos spēkā, tām nepieciešams visu 28 ES dalībvalstu atbalsts. Iespējams, to nebūs tik viegli panākt Grieķijas jaunās valdības dēļ.
“Situācijas pasliktināšanās dēļ Eiropas Savienības Padome ir vienojusies pastiprināt ierobežojošos pasākumus, vēršoties pret personām un uzņēmumiem, kuri apdraud vai grauj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību,” teikts ziņojumā, kurā norādīts, ka pērnajā martā pieņemtās sankcijas pret Krieviju dalībvalstis ir vienojušās pagarināt līdz šā gada septembrim. “Turklāt Eiropas ārējās darbības dienests un Eiropas Komisija tiek mudinātas tuvāko nedēļu laikā nākt klajā ar ierosinājumiem par [Krievijas amatpersonu melnā] saraksta papildināšanu,” norādīts ziņojumā.
Saskaņā ar “EUObserver.com” un ziņu aģentūras “Reuters” rīcībā nonākušo ES Padomes dokumentu ES ārlietu ministri šodien gatavojas arī atzīt Krieviju par vainīgu uzbrukumā Ukrainas pilsētai Mariupolei aizvadītajā nedēļas nogalē, kad dzīvību zaudēja trīsdesmit cilvēki. “ES Padome stingri nosoda Mariupoles dzīvojamo rajonu apšaudīšanu. Padome arī norāda uz pierādījumiem par nerimstošo un pieaugošo atbalstu, ko separātistiem nodrošina Krievija,” teikts dokumentā, kuru šodien gatavojas apspriest ES dalībvalstu ārlietu ministri. Dokumentā arī norādīts, ka ES nostājas iespējamā maiņa ir atkarīga no tā, vai Krievija pildīs pērnajā septembrī parakstīto Minskas protokolu, kurā norādīts uz nepieciešamību no karadarbības zonas “atvilkt nelegālās un ārvalstu bruņotās grupas, militāro aprīkojumu, kaujiniekus un algotņus un nodrošināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas veiktu pastāvīgu Ukrainas un Krievijas robežas uzraudzīšanu”.
ASV finanšu jautājumiem veltītais laikraksts “The Wall Street Journal” gan informē, ka, visticamāk, šodien lēmums par sankciju ieviešanu netiks pieņemts. Tas varētu notikt ES līderu nākamajā samitā, kas ieplānots 12. un 13. februārī.
Grieķijas jaunā valdība galēji kreisās partijas “Syriza” līdera Alekša Cipra vadībā atteikusies atbalstīt ES Padomes ziņojumu, kurā ES valstis norādījušas uz Maskavas atbildību par raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētai Mariupolei un kurā ES valstu ārlietu ministri šodien gaidāmajā saietā tiek mudināti Krievijai noteikt jaunas ekonomiskās sankcijas. Sarunā ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni Ciprs esot sūdzējies par ziņojuma pieņemšas kārtību. Proti, tas neesot saskaņots ar Grieķiju. Tikmēr ES Padomes priekšsēdētāja Donalda Tuska pārstāvji uzsvēruši, ka ES Padomes priekšsēdētāja administrācija ziņojuma izstrādes gaitā ir sazinājusies ar visu bloka dalībvalstu amatpersonām, un neviena valsts, tajā skaitā Grieķija, pret ziņojumu sākotnēji nav iebildusi. Iebildes nākušas tikai pēc ziņojuma publikācijas.
Grieķijas laikraksts “Kathimerini”, atsaucoties uz avotiem Grieķijas jaunajā valdībā, raksta, ka, neatbalstot ES Padomes sagatavoto ziņojumu, Atēnas varētu bloķēt arī stingrāku sankciju noteikšanu pret Krieviju, par ko ES dalībvalstu ministri plāno vienoties šodien gaidāmajā sanāksmē. Šajā saietā Grieķiju pārstāvēs nule apstiprinātais ārlietu ministrs Nikoss Kocas, kurš iestājas par ciešāku attiecību veidošanu ar Maskavu. Sankciju termiņu pagarināšanu ir jāatbalsta bloka visām 28 dalībvalstīm, lai tās stātos spēkā.
Interneta vietne “EUObserver.com” atzīmē, ka jau dažas stundas pēc nominēšanas Grieķijas premjerministra amatam Ciprs tikās ar Krievijas vēstnieku Grieķijā. Savukārt pērnajā maijā viņš viesojās Maskavā, kur tikās gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan Krievijas likumdevējiem. Tolaik viņš pauda atbalstu Krimas “neatkarības referendumam”, atzīmē “EUObserver.com”. Iepriekš Ciprs arī apgalvojis, ka ES, nosakot sankcijas pret Krieviju, “šauj sev kājā” un ka “Kijevas proeiropeiskajā valdībā ir neonacisti”.
