2. mīts 6
“No ES fondiem iegūst tikai lielās organizācijas”
Reinis Bērziņš, Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs: “Mūsu atbildības sfērā ir biznesa uzsācēji, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem mazākas iespējas saņemt kredītu bankā un kuru biznesā jāpiemēro riska instrumenti. Liela daļa no 126 miljoniem ES naudas aiziet riska kapitāla fondā. Arī aizdevumiem un garantijām. Tas kopā rada 376 miljonus eiro finansējumu, kas mazajiem uzņēmumiem ir liels atbalsts.”
Mūsu finansēto iesācēju bizness ir veiksmīgāks: trešajā darbības gadā apgrozījums ir divreiz lielāks (par 20%) nekā citiem līdzīgiem (par 11%). Katru gadu biznesu uzsāk 14 tūkstoši uzņēmēju, ne visiem bizness ir veiksmīgs, bet “Altum” klienti uzņēmējdarbību pārtrauc daudz retāk. Jaunie inovatīvie uzņēmumi (jaunuzņēmumi), kas saņēmuši riska kapitāla fondu ieguldījumus, otrajā darbības gadā apgrozījumu spējuši kāpināt 3,5 reizes un darbā jau pieņem vidēji 12 darbiniekus, apliecina Bērziņš.
3. mīts
“Latvija neizmanto visu tai pieejamo ES naudu”
Iepriekšējā plānošanas periodā 4,5 miljardi pieejamo eiro tika apgūti pilnībā, pēc visu pēdējo projektu apstiprināšanas varbūt pat vairāk nekā 100% apmērā.
Jaunajā finanšu septiņgadē Latvija šobrīd ir 6. vietā pēc ES fondu apguves rādītājiem, bet pēc tā naudas apjoma, ko Eiropas Komisija jau atmaksā par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem, – 3. vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, saņemot starpposma maksājumus par īstenotiem projektiem. Kaut gan vairākās nozarēs – veselības aprūpē un būvniecībā – vērojama kavēšanās, uz citu ES valstu fona Latvija salīdzinoši ātri un veiksmīgi nodrošina ES fondu jaunā perioda ieviešanu.
4. mīts
“Īstenot ES projektu ir neiespējami sarežģīti”
“Pieņēmums, ka ES fondu ieviešana ir neiedomājami sarežģīta un nedraudzīga, lai būtu vērts mēģināt, ir mīts. Pat tad, ja tie ir “regulatīvie džungļi”, tie ir spēles noteikumi, ko noteicis Latvijas un Eiropas likumdevējs. Tādējādi ir iespējams panākt vienošanos starp visām iesaistītajām pusēm un atrast viedokļu dažādībā zelta vidusceļu, lai ieguldījums būtu maksimāli mērķtiecīgs un noderīgs,” norāda Armands Eberhards. Tomēr pat 20 pašvaldības nemēģināja pieteikties uz ES atbalstu, turklāt ne visas ir tās vājākās un mazākās. Piemēram, Babītes novada pašvaldība arī neizmanto ES fondu atbalstu sarežģītās procedūras dēļ.
5. mīts
No aizdevumiem nav tāda labuma, kāds bija no grantiem
Uzņēmēji ir skeptiski par to, ka šajā plānošanas periodā ES fondi galvenokārt pieejami kā finanšu instrumenti, nevis grantu formā, kā tas bija iepriekš.
“Granti savā ziņā bija naudas dāvināšana, taču, izpētot citu valstu pieredzi, sapratām, ka varam izmantot citus instrumentus, lai investīcijas būtu lielākas. Mums nav jābaidās no jauniem instrumentiem, par kuriem iepriekš neko nezinājām,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos.
Arī “Attīstības finanšu institūcijas ”Altum”” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš aicina vairāk domāt par finanšu instrumentiem, jo tie veicina atbildīgāku pieeju projektu dzīvotspējai. “ES fondi nav dāvināta nauda. Atšķirībā no grantiem jaunajā ES fondu plānošanas periodā ES finansējums būs jāatdod atpakaļ, lai to varētu investēt nākamajos projektos citiem uzņēmējiem,” saka Bērziņš. Speciālisti ir izrēķinājuši, ka grantu finansējuma viens eiro pretī piesaista vienu eiro privātā finansējuma. Savukārt ar riska kapitāla fonda finansējumu vai citiem finanšu instrumentiem viens eiro piesaista trīs vai četrus eiro no privātā kapitāla.
6. mīts
Ja nesasniegs projektā apsolīto rezultātu, atbalstu atņems
Tā kā jaunajā pārskata periodā prasa projekta ieviešanas efektivitāti, tagad tiek konkrēti norādīts sasniedzamais apgrozījuma pieaugums, jaunradīto darba vietu skaits. Ja tas neizdodas, vai naudu atņems, interesējas “LA”. “Ir projekta sasniedzamie rādītāji, un ir programmas sasniedzamie rādītāji. No Finanšu ministrijas viedokļa ir ļoti būtiski, lai kopumā tiktu izpildītas Latvijas uzņemtās kopīgās saistības pret Eiropas komisiju. Tikai neizpildot šos rādītājus kopumā, mēs varam nonākt situācijā, ka neatgūstam iztērētos līdzekļus no ES ieplānotā līdzfinansējuma,” atzīst Armands Eberhards.
Kas ir ES fondi
Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību no Eiropas Savienības struktūrfondiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF), kuru vadību Latvijā nodrošina Finanšu ministrija.
Atkarībā no reģiona atbilstības attīstīto, pārejas vai mazāk attīstīto reģionu kategorijām ES fondi var nodrošināt no 50 līdz 85% no kopējā projekta finansējuma. Ieguldījumu galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu un pilsētu konkurētspēju, veicinot izaugsmi un radot darbavietas.
Latvija saņem finansējumu arī Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivjsaimniecības fonda ietvaros, taču šos fondus administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivjsaimniecības fondu ietekme uz Latvijas IKP Eiropas Komisijas vērtējumā:
ieguldījumi veido 2,2% no Latvijas gada IKP;
Latvijas IKP, pateicoties investīcijām līdz 2015. gadam, ir par 5% lielāks nekā tad, ja ieguldījumi nebūtu veikti;
Līdz 2023. gadam ieguldījumi sniegs vēl papildu 5,4% pieaugumu Latvijas IKP.
Ar kavēšanos – starp labākajiem
Līdz šim ir pieņemti vairāk nekā 80% no Ministru kabineta noteikumiem jaunā ES fondu perioda sākšanai, bet 60% no šajā periodā plānotajām darbībām jau ir sāktas.
Līdz 15. novembrim apstiprināti MK noteikumi jau par 80,7% no kopējā ES fondu finansējuma summas 3,6 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā diviem miljardiem eiro ES fondu finansējuma. Atlašu ietvaros CFLA izvērtējusi un apstiprinājusi 156 projektu iesniegumus – tajos paredzētais kopējais finansējums pārsniedz 1,5 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumus CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi jau par gandrīz trešdaļu Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 15. novembrim projektos saņemti maksājumi par 4,9% ES fondu investīciju jeb 218 miljoniem eiro.
Ja līdz 2016. gada beigām tiks pieņemti atlikušie stratēģiski nozīmīgie lēmumi par investīcijām veselības infrastruktūrā un dzelzceļa elektrifikācijā, kuru kopējais ES atbalsts ir līdz 500 miljoniem eiro, tad tiks sasniegts valdības mērķis līdz 2016. gada beigām apstiprināt MK noteikumus par vismaz 4 miljardu eiro ES fondu investīcijām jeb 90% no kopējā ES fondu piešķīruma Latvijai ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.
