Eiropas Savienības fondi: 6 mīti un fakti 6
“Kad sakām “Eiropas fondi”, ar to saprotam vairāku instrumentu klāstu,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, “gan lauku atbalstu programmas, gan strukturālo investīciju fondus.
Pēdējie ietver Eiropas vērtību jeb solidaritātes programmas, kas nosaka Kohēzijas fondu praktisko ieviešanu Latvijā – to mērķis ir nodrošināt nodarbinātību un izaugsmi reģionos. Šī nianse – kā nodrošināt darba vietas un izaugsmi –, ir ļoti zīmīga pieejas maiņā, kas pašlaik notiek. Pāreja no neatmaksājamās atbalsta formas jeb grantiem notiek uz efektīvu ieguldījumu formu – finanšu instrumentiem projektiem, kas spēj sevi uzturēt un nodrošināt lielāku atdevi. Nevis lai finansējumu apgūtu un iztērētu, bet lai investīcijas sniegtu atdevi. Tāpēc pirms tam jāveic mājas darbs – nozares plānošanas dokuments. Otrkārt, investīcijas tiek plānotas ar sociālajiem partneriem. Piemēram, 23. novembrī Uzraudzības komitejā ar pašvaldību pārstāvjiem spriedām, kā nodrošināt investīciju atdevi.
Eiropas Komisijas ierēdņu neoficiālajā vērtējumā programmas īstenošanas ātrums ir apmierinošs, un par 26% pieejamo līdzekļu noslēgti līgumi, kuru īstenošana sekmēs ekonomikas attīstību. Eiropas Komisija atzinīgi vērtē vadošās iestādes izveidoto spēcīgo uzraudzības un ziņošanas sistēmu. Tā ļaus novērtēt ES investīciju sniegumu, strādājot pie iepriekš noteiktu mērķu sasniegšanas, un analizēt panākto progresu tādās izaicinājumu pilnās nozarēs kā dzelzceļa elektrifikācija, investīcijas veselības aprūpes sistēmā, sociālā iekļaušana un izglītība.
1. mīts
“Eiropas Komisija nosaka, kur Latvija drīkst investēt ES fondu līdzekļus”
Sabiedrībā valda virkne mītu saistībā ar ES fondiem, no kuriem viens ir saistīts ar to, ka Latvija dara visu tā, kā tai liek kāds no malas, proti, ES, novērojuši Finanšu ministrijas ierēdņi. “Latvija pati plāno ES fondu sadalījumu tā, lai ES finansējums maksimāli efektīvi sasniedz savus mērķus un atbilst sabiedrības vajadzībām,” stereotipu neapstiprina Armands Eberhards. Vienlaikus viņš atzīst, ka ieguldījuma sadalījumu ietekmē divi spēki – Latvijas nacionālās intereses, kas noteiktas attīstības plānos, un ES redzējums, kā efektīvāk atbalstīt attīstību.
“Faktiski tas ir sarunu process, kura rezultātā nonākam pie līguma starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju. Lai arī ES fondu apguvē tiek ievērotas ES intereses, tomēr viss tiek darīts, lai šīs intereses saskanētu ar Latvijas interesēm,” uzsvēra Eberhards.
