ES finansēs munīcijas ražošanu Ukrainai: palīdzības programma īpaši paredzēta haubiču 155 mm artilērijas lādiņu ražošanai 3
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā militārās palīdzības programmā Ukrainai Eiropas Savienība paredz atvēlēt vienu miljardu eiro munīcijas ražošanai un piegādei Ukrainai, lai Kijiva varētu dot vēl spēcīgāku pretsparu Krievijas plaša mēroga agresijai, kas turpinās jau ilgāk par gadu.
Palielina Ukrainas palīdzības fondu
ES palīdzības programma īpaši paredzēta haubiču 155 mm artilērijas lādiņu ražošanai, kas ir vajadzīgi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Līdz šim Eiropas Savienība ir finansējusi bruņojuma piegādi Ukrainai no īpaša fonda, kas nav saistīts ar ES pamatbudžetu. Šī starpvaldību naudas lāde tiek izmantota, lai kompensētu izdevumus valstīm, kas sūta ieročus Ukrainai. Līdz šim no tās izmaksāti 3,6 miljardi eiro. Pagājušā gada decembrī ES dalībvalstis lēma palielināt Ukrainas palīdzības fondu par diviem miljardiem eiro 2023. gadā. Pēc militāro ekspertu ieteikuma īpašs uzsvars likts uz smagās artilērijas munīcijas ražošanu un piegādi, jo Ukrainas spēki ir iesaistīti smagās pozīciju kaujās Donbasā Bahmutas pilsētas apkaimē.
ES pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā Žuzeps Borels saziņā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Aizsardzības aģentūru sagatavojis ārkārtas palīdzības paketi Ukrainai, kas paredz piešķirt vienu miljardu eiro munīcijas ražošanai un piegādei Ukrainai. Ārkārtas finansējums īpaši paredzēts 155 mm artilērijas lādiņu ražošanai. ES dokuments arī paredz palielināt militārās rūpniecības jaudu Eiropas valstīs, jo to spēja saražot munīciju atpaliek no prasībām kara laikā.
“Priekšlikumā paredzēta izdevīga kompensācijas likme, piemēram, līdz 90%, ņemot vērā ārkārtas steidzamību un dalībvalstu krājumu iztukšojumu,” atzīmē izdevums “Politico”. Augstā kompensācijas likme varētu iedrošināt tās dalībvalstis, kas sniedz plašu militāro palīdzību Ukrainai. Kad kompensācijas likme pagājušajā gadā nokrita zem 50%, tas radīja problēmas dažām ES valstīm, īpaši Polijai, kas ir viena no lielākajām bruņojuma piegādātājām Ukrainai no Eiropas valstīm.
Finansējuma priekšlikums arī paredz citu veidu līdzdarbību ar “brīvprātīgu finanšu pienesumu” no valstīm, kas nepiedalās pamatprogrammā, piemēram, Austrija, kas ir neitrāla valsts, vai Ungārija, kas nevēlas piegādāt ieročus. ES dokumentā atzīmēts, ka dažu valstu īpašie juridiskie ierobežojumi tiks ņemti vērā, piebilstot par iespēju “konstruktīvi atturēties no letālas palīdzības pasākumiem”.
Jauna programma kopējam bruņojuma iepirkumam
Vairākām Eiropas Savienības valstīm plānojot kopēju bruņojuma iepirkumu, Eiropas Aizsardzības aģentūra kopā ar dalībvalstīm varēs izmantot jaunu programmu, kas ietver septiņu veidu bruņojumu no strēlnieku ieročiem līdz lielkalibra 155 mm lielgabaliem. Līdz šim dalībai projektā ir pieteikušās 27 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija.
Dokumentā arī atzīmēta nepieciešamība vairot atbalstu bruņojuma un munīcijas ražošanai, jo šobrīd Eiropas valstu ieroču fabrikas strādā gandrīz ar pilnu jaudu, un cenas ir strauji kāpušas. Paredzēts atvieglot noteikumus firmu sadarbībai bruņojuma ražošanas nozarē.
Šo dokumentu paredzēts apspriest ES aizsardzības ministru neformālajā apspriedē Stokholmā nākamajā nedēļā un iesniegt apstiprināšanai ārlietu un aizsardzības ministru apspriedē 20. martā. Galavārds par jauno programmu kopējam bruņojuma iepirkumam būs jāsaka ES līderiem samitā 23. martā.
