Es esmu. Tu esi. Bet “mēs” nav. Kādas šķiršanās pārdzīvojumi tuvplānā 0
Tā bija grūta diena. Šorīt es saņēmu briesmīgu ziņu – man ļoti dārgs cilvēks nokļuvis reanimācijā. Es ātri atrisināju jautājumus par darbu, atradu naudu, nopirku biļetes… Man bija dažas stundas līdz izbraukšanai. Man tiešām bija vajadzīgs tavs atbalsts, silti apskāvieni un vārdi, ka viss būs labi. Es tev uzrakstīju. Palūdzu aizvest uz staciju, es nerakstīju par savu problēmu īsziņā, gribēju pateikt to pa ceļam. Tu precizēji izbraukšanas laiku un atrakstīji, ka nepaspēsi. Un viss…
Tu nepajautāji, kāpēc es aizbraucu, kas noticis… Kāpēc tu neko nejautāji? Galu galā, tu zināji, ka darbā man ir jauns projekts, es tā vienkārši to nepamestu un neplānoju nekur doties. Es rakstīju: “Kāpēc tu neuzdod man jautājumus? Tevi neinteresē, vai tu pieklājīgi gaidi, kamēr es pati pateikšu?”
Tad es redzēju tavu atbildi: “Es būšu godīgs – neesmu tevī iemīlējies. Tu esi laba, gudra. Es domāju, ka attiecības “tāpat vien” tev nav vajadzīgas un man arī.”
Izlasot mani aizrāvās elpa, sareiba galva un es sajutu asas sāpes krūtīs. Šādu nazi mugurā es negaidīju. Galvā virpuļoja domas: “Kāpēc? Kas notiek?”. Vēl aizvakar mēs sēdējām kafejnīcā, tu kali plānus un teici, ka, ja MĒS nākamreiz gribēsim picu, tad tu aizvedīsi mani uz vietu, kur tādas patiešām prot taisīt. Vakar tu laimīgs un priecīgs gatavoji man svaigi spiestu sulu, un dungojot dziesmiņu, pavadīji uz taksometru. Kas notika? Mēs taču nesatikāmies pirmo mēnesi.
Tajā brīdī es nevarēju atļauties izdzīvot šīs sāpes. Man bija jādodas ceļā pie slimā radinieka. Iedzēru pienācīgu devu baldriānu, sapakoju čemodānu, izsaucu taksometru. Galvā tukšums, krūtīs trulas, spiedošas sāpes. Ceļojuma galamērķī viss labi atrisinājās un pēc dažām dienām es beidzot ļāvos domām par tevi. Es jutu aizvainojumu – kāpēc tu tik bieži lietoji vārdu “mēs”? Ilgu laiku es centos neņemt to pie sirds. Bet pamazām sāku domāt, ka šim “mēs” iespējama kopīga nākotne. Es jutos vainīga, ka esmu ko darījusi nepareizi, pieļāvusi kļūdas, izpostījusi attiecības, bet nevarēja saprast kā.
