“Es esmu tikai melnā darba darītājs. Dungo, dungo, kamēr sadungo!” Kā latvieši iemīlēja maestro Raimondu Paulu 12
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīt 85 gadu jubileju svinēs visvairāk pazīstamais un iemīļotais latviešu komponists Raimonds Pauls. Nelielu, bet krāšņu ieskatu Maestro daiļradē tieši dzimšanas dienā sniegs tiešsaistes koncerts no Dzintaru koncertzāles, kur Raimonda Paula neizsīkstošo dzīves un muzicēšanas prieku papildinās jaunās paaudzes dziedātāji.
Saprotams, ne vienā, ne desmit koncertos nevarētu izspēlēt visu Paula apjomīgo devumu, ne velti tas vētīts vairākās viņam veltītās grāmatās, filmās un pētījumos. Tomēr mēģināsim paraudzīties uz dažām radošajām virsotnēm, kas tad veido Maestro neatkārtojamo zīmolu.
“Dāvāja Māriņa” – no Holivudas līdz Japānai
Neraugoties uz to, ka viņš radījis instrumentālas pasāžas džeza ansambļiem un orķestriem, komponējis kino mūziku, tieši dziesmas žanrs ir kļuvis par Raimonda Paula iecienīto izteiksmes veidu. No kopumā ap trim tūkstošiem skaņdarbu kopš Maestro pirmās, 1956. gadā Radiofona estrādes seksteta ieskaņotās un Paulas Butānes iedziedātās dziesmas “Nenosūtītā vēstulīte” sacerēts vairāk nekā 800 dziesmu, ko klausās pilīs un būdiņās.
Dziesmas Dziesmu svētkiem, dziesmiņas bērniem un ziņģes ballītēm. Romantiskās un sāpīgās izvilina asaras, bet nebēdnīgās liek arī jautri mesties dejā. Latvijas simtgades populārāko dziesmu simtniekā 2018. gadā Paula dziesmas ir pārstāvētas visvairāk (14) no visām, tautas balsojumā par populārāko viņa skaņdarbu atzīstot savulaik Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka dziedāto “Mēmo dziesmu”.
Ne tikai veiksmīgas melodijas – Pauls uzskatāms par unikāla mūzikas žanra, latviešu estrādes mūzikas, izveidotāju un attīstītāju.
Viņa dziesmas ir savdabīgs Raimonda Paula zīmols, parasti atpazīstams no pirmajām taktīm. Maestro radītajās estrādes dziesmās unikālā kokteilī savijas džeza klasikas, šansona, tautas un šlāgermūzikas tradīcijas, ko parasti iestudētu teatrālu numuru manierē izpilda profesionāli spēcīgi mūziķi un dziedātāji.
Pats Maestro “Latvijas Avīzei” teic, ka tikai tā savulaik izdevies pievērst uzmanību latviešu vieglajai mūzikai un latviešu valodai. Viņš nekavējas atgādināt savu veiksmes formulu – labas dziesmas pamatā ir melodiskais materiāls, uz kā jābūvē pārējais.
Tiesa, Maestro piebilst – nav iespējams dziesmas panākumus iekodēt vai “plānot” jau komponējot. Viņš nosmej: “Ir meldiņi, ko atceras, un ir tādi, ko neatceras, pielīp vai nepielīp. Kad rodas dziesma, panākumus neviens nevar paredzēt, jo to nosaka klausītājs. Turklāt mēs esam atkarīgi no dziedātāja. Es esmu tikai melnā darba darītājs. Dungo, dungo, kamēr sadungo. Kādreiz iznāk, kādreiz neiznāk.”
Par melodijas uzvaru liecina arī ievērojamais skaits Paula dziesmu tulkojumu citās valodās – apmēram 250 viņa dziesmām teksti ir krievu, japāņu, korejiešu, vācu, angļu, poļu un citās valodās, statistiķiem jaucot rēķinus, cik tad dziesmu ir kopumā.
Maestro secina, ka klausītājus viņa dziesmās vairāk uzrunājot liriskais motīvs, un novērojums ir trāpīgs. Par komponista globāli populārāko dziesmu uzskatāma 1981. gadā dziedātājas Aijas Kukules un toreiz mazās Līgas Kreicbergas pirmoreiz atskaņotā skumīgā “Dāvāja Māriņa”, kas vēlāk, krievu valodā Allas Pugačovas televīzijā atskaņota, Paula melodiju uznesa padomju lielsavienības popularitātes augstumos.
Pēc nepilniem četriem gadu desmitiem tieši šī dziesmas versija izraudzīta Disneja animācijas studijas “Pixar” lielbudžeta animācijas filmai “Soul” – tā būšot klausāma kā papildu materiāls filmai tā sauktajās filmas “mājas versijās”.
Dziesmas šajā rudenī Maestro atnesa vēl vienu, viņš teic, ļoti patīkamu pārsteigumu. Dziesmas popularitāte Japānā kļuva par vienu no iemesliem, kādēļ Japānas valdība piešķīra Raimondam Paulam Uzlecošās Saules ordeni un Zelta starus ar kakla lenti.
Paula piesitiens
Lai arī Raimonda Paula virtuozās klavierspēles akadēmiskie pamati stiprināti Latvijas Valsts konservatorijā pie Hermaņa Brauna un Jāņa Ivanova, viņš uzsver – tieši džezs esot tas, kas jau 50. gados attīstīja daudziem atpazīstamo Paula piesitienu klavieru taustiņiem – īsu, spilgtu, tehnisku un skanīgu.
“Ar džezīti, īpaši meistarīgo amerikāņu melnādaino mūziku, savā laikā izaugām, tad jau arī nekā cita, piemēram, roka, nebija. Tur man bija daudz no kā mācīties,” atskatoties atceras Maestro.
Viņš gan iebilst, ka pie paša “piesitiena” būtu īpaši piestrādājis. Tas esot izveidojies pats no sevis.
“Citi saka, ka varot pazīt manu spēli pēc skaņas – Dievs dod, ka tas tā būtu.
Katram instrumentālistam, pirmkārt, jāpārvalda savs instruments, un tas prasa ielikt milzu darbu.
Šobrīd gan pie klavierēm pirkstus vairs ikdienā netrenēju – viss, kas ir, man ir no vecajiem laikiem. Es taču nespēlēju klasisko repertuāru – Šopēnu, Bēthovenu vai Mocartu, lai gan varu to nospēlēt. Toties varu atļauties spēlēt tā, kā man pašam patīk.”
Jau pirms 60 gadiem Pauls izveidoja viņa pirmo džeza trio, un nu, simboliski atgriežoties pie saknēm, mēnesi pirms 85. dzimšanas dienas, klajā nākusi komponista džeza mūzikas plate, pie klavierēm esot pašam autoram. Albums “Pastaiga pa Rīgu” ir pilnīgi jaunu oriģinālskaņdarbu apkopojums, kurā klasiskajā džeza trio veidolā Paula “piesitienu” papildina igauņu kontrabasists Toivo Unts un latviešu sitaminstrumentālists Māris Briežkalns.
“Kad rudens vakaros gāju no Latvijas Radio mājās – tālu gan nav jāiet –, pēdējā laikā apbrīnoju to absolūto tukšumu, kāds tur ir. Viss noslēgts, cilvēku nav. Tu ej un tīksminies par senajām mājām. Mūsdienu jaunās mājas nestāv blakus, visas vienādas – betons, stikls, dzelzs, bet te, kad pastaigā – visādi brīnumi notiek. Mums ir ļoti skaista pilsēta, tikai paši to nenovērtējam,” jaunās mūzikas ierosmes avotu atklāj Maestro.
Var jau būt, ka bez pandēmijas plate būtu pavisam citāda, bet spekulācijas lai paliekot dzejniekiem, pasmīn Pauls. Tā vietā Maestro ir nobažījies par to, ka aizmirstam, ka līdzās vokālajai mūzikai joprojām eksistē arī instrumentālā mūzika.
“Diemžēl instrumentālā mūzika šodienas radio nav īpaši vajadzīga un neviens sevišķi negrib to raidīt. Taču mums ir tiešām labi instrumentālisti, varam daudz laba ieskaņot.”
Tikmēr paša Paula unikālo piesitienu varam baudīt vēl vienā jaunā ierakstā, kas reizē apkopo viņa plašo teātra mūzikas devumu. Dailes teātra simtgadē albumā “Dailes pieskāriens” Maestro solo izpildījumā skan 15 Dailes teātra izrādēm komponētas melodijas autora īpaši radītās klavierversijās.
Maestro zīmols ceļ saulītē
Pauls izmainījis ne tika latviešu mūzikas vēsturi, bet arī daudzu tās spožāko personību likteņus – kļūstot par Maestro skatuves partneriem, dziedātāji un dziedātājas piedzīvo neapšaubāmu karjeras augšupeju un arī saņem īpašu kvalitātes zīmogu uz mūžu, ko aizstāvēt nav tik viegli, ja gadās, ka ceļš tālāk jāturpina bez Paula gādības.
Dažus no saviem spožākajiem estrādes skatuves atradumiem – Viktoru Lapčenoku, Noru Bumbieri, Margaritu Vilcāni, Ojāru Grinbergu, Aiju Kukuli, Ritu Trenci – Maestro nereti nav noskatījis profesionālās, akadēmiskās aprindās.
Piemēram, Bumbiere un Lapčenoks nepazina notis, savukārt Margarita Vilcāne nāca no pašdarbības dziesmu ansambļiem, tomēr viņš spēja pamanīt katra unikālo talantu un spodrinot izcēla gaismā īstus dārgakmeņus.
Arī 21. gadsimtā vēl ir daži izredzētie, kurus Maestro aplaimo ar slaveno sadarbības piedāvājumu. “Jūtos kā izredzētā,” savulaik atzina dziedātāja Ance Krauze, kuru Pauls ievēroja kādā kora uzstāšanās reizē Mūzikas akadēmijā. Ja nebūtu nokļuvusi Paula paspārnē, nebūtu tur, kur ir šodien, lepojoties ar piederību pie Paula “zīmola”, atzinusi dziedātāja.
Jau 21. gadsimta otrajā desmitgadē dažas nedēļas pēc koncerta kopā ar Latvijas Radio bigbendu Maestro īpaši viņai rakstītas notis saņēmusi arī jaunā džeza dziedātāja Kristīne Prauliņa. Jaunākā no Paula izraudzītajām solistēm ir dziedātāja Dināra Rudāne, 2019. gadā klajā nāca viņu albums “Viņa un Viņš”, pērn tapa kopīga koncertprogramma.
Kad jautāju, vai arī tagad redz un saklausa jaunus talantus, Maestro pakoķetē – daudz jau neesot, bet pa kādam gadās. “Daumants Kalniņš ir simpātiskas, skanīgas balss īpašnieks, turklāt pats arī labs mūziķis.”
Tikmēr 12. janvāra Maestro jubilejas tiešraides koncertā Dzintaru koncertzālē aicināti viņa pašreizējie favorīti Dināra Rudāne, Ance Krauze, Intars Busulis un, protams, Daumants Kalniņš. Koncertu kuplinās Aleksandra Antoņenko spožā zvaigzne, tāpat arī vokālā grupa “Framest” un Latvijas Radio bigbends.
Labākā dāvana – dzīvā skatuve
Šobrīd, kad labu laiku vīrusa dēļ Maestro klātbūtni varam baudīt tikai dažādos ekrānos, vērts atzīmēt, ka Paula daiļradē tapusi mūzika arī ap 40 kino darbiem – spēlfilmām, dokumentālajām un animācijas filmām.
Lokāli populārākie ir tautā iemīļotu komēdiju skaņu celiņi – gan dziesmu cikls Aleksandra Leimaņa filmām “Vella kalpi” (1970) un “Melnā vēža spīlēs” (1975), gan 1973. gada Ērika Lāča filmai “Dāvana vientuļai sievietei”.
Tomēr plašāku, arī aiz Latvijas robežām saklausāmu atpazīstamību izpelnījusies melodija no Aloiza Brenča daudzsēriju filmas “Ilgais ceļš kāpās”.
Par tās melodiju pat izcēlušās diskusijas, dažiem saskatot līdzības ar 1976. gadā izlaisto Karlosa Santanas instrumentālo darbu “Europa”, lai gan jāatzīst, skaņdarbiem tomēr ir principiālas atšķirības.
Kopš decembra Nacionālā kino centra portālā “filmas.lv” citu starpā skatāms arī jaunā kvalitātē restaurēts Jāņa Streiča kinošedevrs “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, kurā starp citām melodijām skan Paula komponētā, Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka iedziedātā “Viss nāk un aiziet tālumā”.
Tikmēr Maestro atzīst, ka, sagaidot jubileju, dvēseles dīkstāvei neesot ļāvies, kaut publikas trūkums esot akūts. Intensīvi mēģinājumi, mūzikas ieskaņošana studijā ir viņa ikdiena.
“Ja jūti, ka tavs darbs neaiziet nekur tālāk par tavām četrām sienām, nekādas lielās jēgas nav. Nekādu materiālu dāvanu – ne auto, ne kurpes, ne kreklu – man nevajag, man ir laimējies visu nopelnīt pašam, arī klavieres esmu sagādājis pats savām rokām. Galvenais, kas šobrīd ir svarīgi, – tikt atpakaļ uz dzīvās skatuves. Un – lai mana ģimene ir vesela.”
