“Es esmu kļuvis imūns”. Jāņa Tomaša dzeja 5
Jānis Tomašs (1984) ir beidzis Smiltenes Valsts tehnikumu, iegūstot pavāra profesiju, kurā gan nav strādājis ne dienu. Šobrīd ir Rīgas pašvaldības policists, piedalās MTB maratonā.
Dzeju sācis rakstīt agri, pats saka – uz to mudinājusi vientulīgā bērnība, dzīvojot Latgales laukos pie vecmammas, impulsus devis arī agrīnais latviešu reps.
Piedalījies dzejas lasījumos “Baltajā naktī” un Akuratera muzejā, šogad Dzejas dienās bija sastopams Smiltenes kultūras centra sarīkojumā “Pie dzejas ugunskura”. Dzejas ciklus “Zaudētāju dziesma” un “Zemestrīce uz ādas” publicējis portāls “Satori”, tāpat dzeja publicēta laikrakstā “KDiena”. Sakārtots pirmais dzejoļu krājums.
Vaicāts, vai dzejoļi atnāk viegli un jau gatavi, J. Tomašs teic: “Gadās visādi. Sākumā ir kāda ideja, impulss, rodas pirmās dažas rindas. Citreiz uzreiz top dzejolis, bet ir reizes, kad uzrakstu pamazām, vairākkārt pārlasu, un, ja šķiet neizdevies, metu prom, atstāju tikai sākotnējo ideju.” Jaunais dzejnieks sevi vērtē kā ļoti prasīgu pret sevi, viņš zina, kurš dzejolis ir labs, kurš ne, un tos, kas nav izdevušies, nerāda nevienam. Ir brīži, kad raksta mazāk, taču, kad ilgi nav tapis neviens dzejolis, rodoties sajūta: “Ja nu vairs nekad nevarēšu neko uzrakstīt? Tad kļūstu diezgan neciešams, ko visvairāk izjūt, protams, draudzene.”
Jānim pašam ļoti patīk 19. un 20. gadsimta mijas proza un dramaturģija: “Blaumanis ir izcils, tāpat Dostojevskis, Tolstojs. Patlaban lasu Albertu Belu – pārsteidzoši spēcīgi, pārliecinoši romāni. Taču man arī ļoti patīk lasīt latviešu jauno dzejnieku dzeju. Mums ir ļoti daudz ārkārtīgi labu jauno dzejnieku, es teiktu – simtiem, un visi ir tiešām spēcīgi. Kaut vai Henriks Eliass Zēgners – pārsteidzoši, ka 18 gados var uzrakstīt tik izcilu dzeju. Man tajā vecumā vēl bija ļoti, ļoti daudz jāmācās…”
DZEJAS ABC
Dzejnieks Aivars Eipurs: “Jānis Tomašs nav bijis ne literārajā nometnē “Aicinājums”, ne Jauno un iesācēju dzejnieku seminārā, ne Literārajā akadēmijā. Viņš daudz lasa, jūsmo par Albertu Belu, taču pats no dabas ir dzejnieks – ar lieliskiem dzejas tēliem. Jānis guvis atzinību ar publikācijām periodikā, un jācer – drīzumā tiks pie savas pirmās grāmatas, kura ir gatava, tikai nav izdota. Jānis raksta par to, kas ar viņu notiek, viņš nav intelektuālis dzejā, drīzāk vērotājs un pierakstītājs. Taču, to darot, viņam sanāk tik mākslinieciski precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā.”
“Kultūrzīmju grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam nepublicētu Jāņa Tomaša dzeju
***
mana māte izpildīja olimpiskos normatīvus smagatlētikā
nesot skārda spaiņus ar ūdeni uz ganībām
bet tēvs tirgoja alkoholu
kamēr nebija vairs kam dzert
un lielākā daļa no iedzīvotājiem
pāragri aizmiga zem velēnas rupji adītās segas
par pirmo mirušo mēs nopirkām govi
par otro mazu zemes gabalu
tālāk es neatceros man apnika skaitīt
vientuļo atraitņu
asaru slapjo sīknaudu no vaigiem
es pierakstīju gājputnu autobiogrāfijas
ziedu un nezāļu kopotos rakstus
izklaidējos kopā ar grūsnu ābeli
raustot viņu aiz nokaltušās rokas
sev līdzi uz četrstūraino smilšukastes
ieslodzījuma vietu
***
pusvirus
atstātais žurnāls
elpo caur glancētiem žaunu vākiem
es esmu kļuvis imūns
manu veselību vairs nebojā
radioaktīvais lamu vārdu starojums
taču zinu,
ka tev pietiek ar barības vielām,
kuras nodrošina trūdēt sākušie ziņu portāli
vai arī kādas izdzisušas popzvaigznes pelni
tu nomet telefona klausuli uz grīdas
nevari izturēt manas balss dziedinošo tembru
bet es
arvien sliktāk tevi dzirdu
mūs netur vairs kopā lūpu gravitācijas spēks
***
no daudzstāvu māju pagalmiem
vieglās automašīnas izbāž
savus kautrīgos metāla purnus
un aizbraucot atstāj aiz sevis
izmešu tumšos gubu mākoņus
man patīk nodarboties
ar ielu krustvārdu mīklām
minēt kurā no nākamajiem krustojumiem
nakts iestūrēs pretējā braukšanas joslā un apdzīs dienu
tā, ka zvaigznes gar acīm sašķīst
un tomēr šai pilsētā nekas nemainās
debesis joprojām patur apcietinājumā putnus
sētas ar niezošiem grafiti izsitumiem
pārnēsā no rietumiem ienākušās slimības
***
āboli zaudē līdzsvaru un krīt
dusmās šķīst siekalu skābā sula
zaros tiek pamesti ieņemamie amati
ja godīgi
es vairs neatceros
precīzas tavu vaibstu robežu līnijas
baidos, ka šonakt tās atkal
neatļauti šķērsošu
lūdzot politisko patvērumu
no kādas citas sievietes režīma
