Es esmu ķīlis dzīves klucī. Latviešu fotogrāfijas pamatlicējam Bucleram – 150 6
Mārtiņa Buclera dzīves ceļš ir aizsācies 1866. gada 12. decembrī Jaun-saukas muižas Juču mājās Augškurzemē, ko šodien dēvējam par Sēliju. Trīsdesmit gadus viņš nodzīvo tēva mājās, apstrādādams zemi un iepazīdams visus lauku darbus. No nedaudzām dienasgrāmatas lappusēm uzzinām, ka Mārtiņš ir bijis labs muzikants un piedalījies visos pagasta un kaimiņu pagastu sarīkojumos, pūšot trompeti un spēlējot vijoli. Nav izdevies noskaidrot, vai mūziku viņš apguvis pašmācības ceļā vai mācoties Irlavas skolotāju seminārā, kuru viņš beidzis kā eksterns. No semināra dokumentiem Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir saglabājušās tikai dažas lapas.
Būdams sabiedrisks cilvēks, M. Buclers atsaucas Friča Brīvzemnieka aicinājumam pievērsties senatnes liecību apzināšanai un pierakstīšanai. Viņš savāc ap 1000 tautas dziesmu, un 355 no tām Krišjānis Barons ievieto “Latvju dainās”. Turklāt Jurjānu Andrejam viņš iesūta retu melodiju pierakstus, kurus sauc par Saukas jeb Buclera sutartinēm.
19. gs. beigās dzīvodams un strādādams Kārtužu muižā par spirta brūža pārvaldnieku, M. Buclers fotografē Siguldas, Līgatnes, Turaidas apkārtni un iespiež atklātnes, kas šodien ir kļuvušas par retumu. No Kārtužiem viņš sarakstās ar Krišjāni Baronu, vairākas vēstules ir saglabājušās Latviešu folkloras krātuvē. Kārtužos ģimenē piedzimst meita Anna un dēls Fridrihs. Annas vīru Andreju Peku, kuru dēvē par modernās spiegošanas pamatlicēju, 1940. gadā arestē un 1941. gadā viņš ieslodzījumā mirst, tādēļ Anna ar trim bērniem dodas bēgļu gaitās un nonāk ASV.
Atgriezies no bēgļu gaitām, M. Buclers 20. gs. 20. − 30. gados atjauno savu fotorūpniecību un pievēršas izstāžu vērtēšanai presē. Viņu aicina kā žūrijas locekli uz fotoizstādēm. M. Buclers māca fotogrāfiju Rīgas 2. un 4. vidusskolā un Mākslas amatniecības skolā. Šajā rakstā par Bucleru kā vispusīgu personību netiku uzsvēris viņa nozīmīgo tautas dzīves dokumentētāja veikumu fotoetnogrāfijā. 1938. gadā Mārtiņš Buclers rakstīja: “Fotogrāfijas grūtākais posms ir pagājis, tas bija pilns nesavtīga darba. Tagadnes fotogrāfiem ir atbrīvots ceļš uz mākslu, daiļumu un pilnību. To, kas ir darīts, mēs esam darījuši aiz tīras mīlestības uz fotogrāfiju un sagatavojuši daudzās iespējamības jums, tagadnes fotogrāfiem. Lietojat šo dārgumu, lai ar to arī jūs pakalpotu tautas labklājībai.”
Mārtiņš Buclers nomira 1944. gadā, viņš ir apbedīts Siguldas kapos. Viņa atdusas vieta ir iezīmēta ar tēlnieces Solveigas Vasiļjevas pieminekli.
NĀKAMAJĀ LAPĀ LASI FOTOVĒSTURNIEKA PĒTERA KORSAKA RAKSTU PAR IZCILO FOTOGRĀFU!
