“Es esmu 21 gadu vecs. Man vajadzētu tikai sākt savu dzīvi,” palestīnieši vasaras karstumā spiesti dzīvot starp atkritumu kalniem 44
Bērni sandalēs bradā pa ūdeni, kas ir piesārņots ar notekūdeņiem. Augošie atkritumu kalni Gazas pārpildītajās telšu nometnēs ir daudzu ģimeņu ikdiena. Cilvēki atpūšas ar audeklu aizsegtās bedrēs, kur tuvumā nav pat kur nomazgāt rokas, vēsta “AP”.
Smakojošajā vasaras karstumā palestīnieši saka, ka smaka un netīrumi, kas viņus ieskauj, ir tikai vēl viena neizbēgama kara realitāte, neskaitot, piemēram, badu un bombardēšanas skaņas.
Teritorijas spēju atbrīvoties no atkritumiem, attīrīt notekūdeņus un piegādāt tīru ūdeni ir praktiski iznīcinājusi astoņus brutālos mēnešus ilgā karadarbība starp Izraēlu un Hamas. Tas ir pasliktinājis jau tā drūmos dzīves apstākļus un paaugstinājis veselības apdraudējumu simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem liegta pienācīga pajumte, pārtika un medikamenti.
A hepatīta gadījumu skaits strauji pieaug, un ārsti pauž bažas, ka, iestājoties siltākam laikam, holēras uzliesmojuma iespējamība kļūst arvien lielāka. ANO, palīdzības grupas un vietējās amatpersonas cenšas būvēt tualetes, salabot ūdensvadus un atjaunot ūdens attīrīšanas iekārtas.
Izraēlas militārā organizācija, kas koordinē humānās palīdzības centienus, paziņoja, ka tā iesaistās centienos uzlabot “higiēnas situāciju”. Bet atvieglojums nenāk pietiekami drīz.
“Mušas ir mūsu pārtikā,” stāsta 21 gadu vecais Adels Daluls, kura ģimene apmetās pludmales telšu nometnē netālu no Gazas centrālajā daļā esošās Nuseiratas pilsētas. Viņi tur nokļuva pēc bēgšanas no dienvidu pilsētas Rafas, kur viņi nokļuva pēc savas mājas pamešanas Gazas ziemeļos.
Vairāk nekā miljons palestīniešu dzīvoja steigā saliktās telšu nometnēs Rafā pirms Izraēlas iebrukuma. Kopš bēgšanas no Rafas daudzi ir meklējuši patvērumu vēl vairāk pārpildītos un antisanitāros apgabalos Gazas dienvidu un centrālajā daļā, ko ārsti raksturo kā slimību vairošanās vietu, jo īpaši tāpēc, ka temperatūra regulāri sasniedz 90 grādus pēc Fārenheita, kas 32 grādi pēc Celsija.
“Smaka Gazā ir pietiekami nepatīkama, lai jūs uzreiz paliktu slikta dūša,” sacīja Sems Rouzs, ANO Palestīnas bēgļu aģentūras direktors.
Anvars al-Hurkali, kurš kopā ar ģimeni dzīvo telšu nometnē Gazas centrālajā daļā Deir al Balā, sacīja, ka nevar gulēt, jo baidās no skorpioniem un grauzējiem. Viņš arī sacīja, ka viņš neļauj saviem bērniem atstāt telti, uztraucoties, ka viņi saslims no piesārņojuma un odiem.
“Mēs nevaram izturēt notekūdeņu smaku,” viņš teica. “Tā mūs nogalina.”
ANO lēš, ka Izraēlas spēcīgajā bombardēšanā ir iznīcināti vai bojāti gandrīz 70% Gazas ūdens un kanalizācijas iekārtu. Tās ietver visas piecas teritorijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī ūdens atsāļošanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, akas un rezervuārus.
Darbinieki, kuri savulaik pārvaldīja pašvaldības ūdens un atkritumu sistēmas, ir pārvietoti, daži ir nogalināti. Šomēnes Izraēlas streikā Gazas pilsētā gāja bojā pieci valdības darbinieki, kas remontēja ūdens akas, informē pilsēta.
ANO novērtējumā par divām Deir al-Balah telšu nometnēm jūnija sākumā tika atklāts, ka cilvēku ikdienas ūdens patēriņš, ieskaitot dzeršanu, mazgāšanu un ēdiena gatavošanu, bija vidēji zem 2 litriem, kas ir daudz mazāks par ieteicamajiem 15 litriem dienā.
COGAT paziņoja, ka sadarbojas ar ANO, lai remontētu notekūdeņu iekārtas un Gazas ūdens apgādes sistēmu. Izraēla ir atvērusi trīs ūdensvadus, kas “ik dienu iesūknē miljoniem litru” Gazā, teikts paziņojumā.
Taču cilvēki bieži vien gaida vairākas stundas rindā, lai saņemtu dzeramo ūdeni no kravas automašīnām.
Viens no Gazas iedzīvotājiem atklāj, ka pēc vairāku stundu stāvēšanas rindā pēc ūdens, viņi konstatēja nepatīkamu faktu: “Mēs atklājām, ka tas ir sāļš, piesārņots un pilns ar mikrobiem. Ūdenī atradām pat tārpus. Es to dzēru.”
Pasaules Veselības organizācija paziņoja par A hepatīta uzliesmojumu, kas jūnija sākumā bija izraisījis 81 700 ziņots par dzeltes gadījumiem, kas ir izplatīts simptoms. Slimība izplatās galvenokārt tad, ja neinficēti cilvēki patērē ūdeni vai pārtiku, kas piesārņota ar fekālijām.
Tā kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir slēgtas, neattīrīti notekūdeņi iesūcas zemē vai tiek iesūknēti Vidusjūrā, kur plūdmaiņas virzās uz ziemeļiem uz Izraēlu.
“Ja Gazā ir slikti ūdens apstākļi un piesārņoti gruntsūdeņi, tad tā ir Izraēlas problēma,” sacīja Rouzs no ANO Palestīnas bēgļu aģentūras. “Tas agrāk ir mudinājis Izraēlu rīkoties, lai mēģinātu uzlabot situāciju.”
COGAT paziņoja, ka strādā pie “atkritumu apsaimniekošanas procesu uzlabošanas” un izskata priekšlikumus izveidot jaunas izgāztuves un ielaist vairāk atkritumu savākšanas mašīnu Gazā.
Stāvot basām kājām uz ielas Nuseiratas bēgļu nometnē, 62 gadus vecais Abu Šadi Afana salīdzināja sev blakus esošo atkritumu kaudzi ar ūdenskritumu. Viņš sacīja, ka kravas automašīnas turpina izmest atkritumus, lai gan tuvumā dzīvo ģimenes teltīs.
“Nav neviena, kas mūs apgādātu ar telti, ēdienu vai dzērienu, un papildus tam mēs dzīvojam atkritumos?” Miskaste piesaista kukaiņus, ko viņš Gazā vēl nekad nav redzējis — mazus kukaiņus, kas pielīp pie cilvēka ādas. Rezēm škietot, ka kukaiņi ēd viņa seju.
Savukārt ārsti Gazā baidās, ka apkārtnē varētu uzliesmot holēra.
“Pārapdzīvotība, ūdens trūkums, karstums, slikti sanitārie apstākļi — tie ir holēras priekšnosacījumi,” sacīja Džoanna Perija, ārste, kas strādā Gazas dienvidos no organizācijas Ārsti bez robežām.
Viņa teica, ka lielākajai daļai pacientu ir slimības vai infekcijas, ko izraisa netīrība. Bieži ir kašķis, kuņģa-zarnu trakta slimības un izsitumi. Kopš kara sākuma ziņots par vairāk nekā 485 000 caurejas gadījumiem, norāda PVO.
“Kad mēs dodamies uz slimnīcu, lai lūgtu zāles pret caureju, viņi mums saka, ka tās nav pieejamas, un es dodos tās iegādāties ārpus slimnīcas,” sacīja al Hurkali. “Bet kur, lai ņemu naudu?”
Tā kā centieni panākt pamieru starp Izraēlu un Hamas ir apstājušies, iedzīvotāji ir zaudējuši cerību uz drīzu risinājumu.
“Es esmu 21 gadu vecs. Man vajadzētu tikai sākt savu dzīvi,” saka jauneklis. “Bet šobrīd es vienkārši dzīvoju atkritumu priekšā.”
