Kā pa viļņiem 0
* No attiecībām atkarīgs cilvēks patiesībā alkst mīlestības, kas aizpildīs kādu tukšumu viņā. Tās ir alkainas cerības, ka pūļu rezultātā partneris sniegs to, ko cilvēks vēlas sagaidīt: maigumu, atbalstu, drošību.
* Atkarīgas attiecības mēdz piepildīt ļoti spēcīgas jūtas, kas mainās kā pa viļņiem: te piepilda mīlestība, elpu aizraujoša laimības sajūta, te pārņem izmisums, nedrošība, greizsirdība… Dzīvot šādā sakāpinātā intensitātē ir tiešām grūti.
* Aplamais, stereotipiem pārblīvētais modelis, kā jādzīvo ģimenē, kādām jābūt attiecībām starp partneriem, nereti ir nolūkots vecāku ģimenē vai aizgūts dzīves laikā, atrasts grāmatās vai kinofilmās.
* Lomas ģimenē – kritiķis, glābējs un upuris – visu laiku mainās. Vienubrīd kritizēju: kā tu rīkojies un kā tā drīkstēji. Tad pieņemu upura lomu – ak, es, nabadzīte, visu daru, bet pēc tam atkal esmu māte glābēja, kas visu kontrolē un palīdz. Šiem posmiem ikvienās attiecībās izejam cauri, taču nevienā no tiem nedrīkstētu iestrēgt.
* Kāpēc rodas atkarība no attiecībām? Bieži vien to provocē bailes no vientulības. Taču kādu laiku pabūt vienam nav tas pats, kas vientulība, atstumtība vai izolētība. Vienatne saprātīgās devās ir veselīga– pabūt ar sevi, saprast savas domas, pārdomāt notiekošo un visu dzīvi. Veidot dialogu ar sevi, cienīt sevi, atrast prioritātes dzīvē. To nevar izdarīt lielā kņadā, bet tikai vienatnē ar sevi.
* Nereti šāda sevis noliegšana ir saistīta ar partnera pārmērīgu greizsirdību, vēlmi kontrolēt, īpašnieciskumu. Mīļā miera labad sieviete ziedojas vīrietim, taču faktiski šādā veidā notiek otra cilvēka patoloģijas atbalstīšana.
“Ja mīl, tad gan paļaujas, gan uzticas, gan palīdz, bet nevis kontrolē, rīko greizsirdības scēnas bez iemesla, vēršas pret partneri patoloģiskā veidā,” uzsver atkarību speciāliste.
Sieva, ne īpašums
Kaut vai neliela sievietes patstāvība vai pašapliecināšanās ātri vien parādīs, vai vīrietis ir nobriedis kā personība. Ja viņš pret sievietes sperto soli protestē, dusmojas, aizliedz to, šķiet, ka viņš it kā būtu nedrošs par savu sievu, taču patiesībā pats nav garā un emocijās spēcīgs, nav pilnība.
Ikviena sieviete var mēģināt analizēt sevi: ko jūt, ko domā, kas patīk, kas nepatīk, kas garšo, kas interesē, ko vēlas… Un tad saprast, ka viņa var būt un pastāvēt neatkarīgi no tā, vai kāds viņai ir blakus, vai nav. Jāsaprot, ka viņa pati var atbildēt par to, ko jūt, domā, vēlas un dara, nevis kāds cits ar savu izturēšanos liek domāt, justies vai darīt. Tādā gadījumā pārmaiņas ir iespējamas. Viss atkarīgs no tā, cik liels ir viņas iekšējais spēks.
Ne viena vien sieviete, sākot apjaust sevi, ātri vien pamana, ka attiecības ar šo vīrieti nav auglīgas, nerada pēctecību personības attīstībā, jo tad taču viņam vajadzētu uzklausīt un saprast, dalīties. Abi ir pieauguši cilvēki, un katrs ir atbildīgs par to, kāds ir šajās attiecībās.
Svarīgi! Laimes un labsajūtas avots nav izmisīgi jāmeklē citos. Tas ir katrā pašā. Nav nepieciešams nepārtraukts atzinīgs vērtējums no citiem. Atrodi un attīsti savu paša iekšējo miera, labsajūtas un pašapziņas raidītāju.
