“Es to daru kasiera vietā…” Vai pircējiem pienākas atlaides par to, ka viņi paši sevi apkalpo?
0
Vai esat kādreiz aizdomājušies par pašapkalpošanās kasu ēnas pusēm? Lai gan šie risinājumi veikalos tiek ieviesti kā ērtība un laika ietaupījums, ne visiem pircējiem tie šķiet komfortabli un parocīgi.
Ar portālu LA.LV sazinājās kāda sieviete, kura dalījās savā pieredzē pārtikas veikalā. Viņa saskārās ar nepatīkamu attieksmi no pārdevējas puses – pircēja bija spiesta izmantot pašapkalpošanās automātu, neskatoties uz savu vēlmi tikt apkalpotai pie kasieres.
Šis pieredzes stāsts raisa plašāku jautājumu — vai, atsakoties no cilvēku sniegtas apkalpošanas un veicot šo darbu pašiem, pircējiem būtu jāsaņem arī kādi finansiāli atvieglojumi?
Lūk, fragments no sievietes stāstītā!
“Piedzīvoju nepatīkamu attieksmi no kādas pārdevējas veikalā, kura man – sievietei gados, norādīja, ka jāizmanto pašapkalpošanās kase. Esmu gados, tāpēc vienmēr produktus pērku pie kasieres, nevis izmantoju aparātus, no kuriem neko nesaprotu.
Pēc asāku vārdu apmaiņas tomēr devos uz pašapkalpošanās automātu, kur cits veikala darbinieks pacietīgi man palīdzēja tikt ar visu galā, bet pēc šīs nepatīkamās pieredzes man radās jautājums, kāpēc cilvēkiem netiek piemērotas atlaides precēm, ja pašiem sevi ir jāapkalpo? Veikaliem nav jāmaksā algas kasieriem, bet pircējam nekādus atvieglojumus par to, ka paši sevi apkalpo, arī nepiešķir. Interesētu arī PTAC komentārs šajā jautājumā.”
Sazinājos ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) ar lūgumu izskaidrot, vai ir pamats uzskatīt, ka pašapkalpošanās kases faktiski nozīmē patērētāja darbu veikala kasieru vietā?
Kā informē Sanita Gertmane, PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja, “nav nekāda pamata uzskatīt, ka patērētājs dara kasiera darbu, jo pašapkalpošanās kases padara norēķinu procesu raitāku, patērētājam ietaupot laiku.
PTAC nesaņem daudz patērētāju signālu vai neapmierinātības izpausmes par pašapkalpošanās kasēm, jo tās ir kļuvušas par mūsu iepirkšanās ikdienu un līdz ar digitālo attīstību šādi risinājumi arī turpinās attīstīties. Arī komersanti strādā, lai pašapkalpošanās risinājumus padarītu patērētājam aizvien ērtākus, saprotamākus un vienkāršāk lietojamus. Protams, gan kasē, kur ir kasieris, gan pašapkalpošanās kasē patērētājam ir jānodrošina godīgi norēķini un godīga attieksme.”
Sanita Gertmane gan uzsver, ka “drīzumā spēkā stāsies normatīvie akti, kas paredz piekļūstamības prasības, tad pašapkalpošanās kasēm ir jābūt nodrošinātām tā, ka tās var izmantot arī cilvēki ar, piemēram, redzes, dzirdes u.c. traucējumiem.”
Uz jautājumu, vai patērētājiem ir tiesības izvēlēties apkalpošanu pie pārdevēja situācijās, kad kasiere ir uz vietas, bet kaut kādu apstākļu dēļ liek cilvēkam doties uz pašapkalpošanās kasēm, PTAC pārstāve norāda: “Patērētāju tiesību aizsardzības regulējums šādas situācijas neaptver, bet tas ir saprotami, jo pārsvarā šādos gadījumos situācijas tiek atrisinātas uz vietas veikalā un cilvēkam gados tiek sniegta asistence pašapkalpošanās kasē vai arī kasieris nodrošina pirkuma norisi.”
Kā redzams šajā gadījumā, nepatīkama pieredze var raisīt ne tikai jautājumus par klientu apkalpošanas kvalitāti, bet arī plašāku diskusiju par patērētāju tiesībām un veikalu pienākumiem. Iespējams, turpmāk, līdz ar normatīvo aktu maiņu un sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, tiks meklēti līdzsvarotāki risinājumi, kas apmierinātu gan tehnoloģiju piekritējus, gan tos, kuri priekšroku dod personīgai apkalpošanai.
Jūsuprāt, vai tas būtu tikai pieņemami, ja tirgotājs ieviestu atlaižu sistēmu pircējiem, kuri izmanto pašapkalpošanās kases?
