ES dalībvalstis vienojas par “Nord Stream 2” stingrāku regulēšanu 0
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojās atbalstīt Francijas un Vācijas kompromisu, lai varētu veikt stingrākus regulējošus pasākumus attiecībā uz gāzesvadu “Nord Stream 2”.
Vienošanās paredz veikt grozījumus Eiropas Savienības direktīvā, lai varētu stingrāk regulēt gāzes cauruļvadus, tostarp pašlaik būvējamo “Nord Stream 2”, kas pa Baltijas jūras gultni savienos Vāciju un Krieviju.
Vienošanās arī paredz, ka ES dalībvalstij, kas vēlas grozīt vienošanos gāzes jomā ar kādu citu ES dalībvalsti, šīs izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju gadījumā, ja uz tām attieksies ES regulējums.
Tika gaidīts, ka sākotnējais priekšlikums par stingrāku regulējumu cietīs neveiksmi, taču situācija mainījās, kad Francija ceturtdien paziņoja, ka to atbalstīs.
Piektdien Vācija panāca kompromisu ar Franciju, kuru atbalstīja visas ES valstis, izņemot Bulgāriju.
Kompromiss paredz, ka regulēšanā galvenā loma būs ES valstij, kuras teritorijā atrodas gāzesvada pirmais starpsavienojums. “Nord Stream 2” gadījumā tā ir Vācija.
Paredzēts arī, ka gāzes piegādātājs nedrīkstēs būt gāzesvada operators, līdz ar to gāzesvadam varēs piekļūt vairāki operatori.
Vienošanās “padarīs ES tiesiskās normas konsekventākas, palielinās caurskatāmību un nodrošinās juridisko skaidrību gan investoriem gāzes infrastruktūrā, gan tīkla lietotājiem,” sacīts ES dalībvalstu paziņojumā.
Galīgais vienošanās variants būs jāpanāk dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
“Šīs direktīvas pieņemšana nodrošinās lielāku Eiropas [Savienības] kontroli pār enerģētikas projektiem, lai nodrošinātu lielāku Eiropas Savienības neatkarību un suverenitāti enerģētikas jomā,” sacīja kāda Francijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Krievijas un Vācijas kopīgais projekts “Nord Stream 2” raisa bažas, ka Maskava iegūs pārlieku lielu kontroli pār Eiropu, īpaši kaitējot Polijai un Ukrainai. Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri pērn kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka šis gāzesvads ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas, bet Eiropas Parlaments pagājušajā mēnesī pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja “Nord Stream 2” būvi.
“Nord Stream 2” projektā līdz ar Krievijas koncernu “Gazprom” iesaistītas Vācijas kompānijas “Wintershall” un “Uniper”, Nīderlandes un Lielbritānijas “Shell”, Francijas “Engie” un Austrijas OMV.
Pret “Nord Stream 2” iestājas arī ASV, kas draudējušas projektā iesaistītajiem uzņēmumiem ar sankcijām.
