Olafs Zvejnieks: EK paziņojusi par 2020.gadā pieņemtās industriālās stratēģijas atjaunošanu. Ko varam sagaidīt? 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
5. maijā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par 2020. gadā pieņemtās ES industriālās stratēģijas atjaunošanu. Korekcijas bija nepieciešamas Covid-19 pandēmijas radīto jauno apstākļu dēļ.
Atjauninātajā industriālajā stratēģijā ir atkārtoti apstiprinātas tās prioritātes, kas izklāstītas 2020. gadā pieņemtajā dokumentā.
Jāatgādina, ka stratēģijas mērķis ir padarīt ES valstu rūpniecību konkurētspējīgāku globālā mērogā, kā arī palielināt tās autonomiju un noturību, vienlaikus veicinot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un digitālo līderību pasaulē.
No Latvijas viedokļa svarīgs punkts ir arī deklarētais kurss uz rūpniecības stratēģisko autonomiju – proti, jāsamazina ES atkarība no citiem, piemēram, attiecībā uz kritiski svarīgiem materiāliem un tehnoloģijām, pārtiku, infrastruktūru un drošību.
Konkrēti, pamatojoties uz tirdzniecības datiem, EK ir izanalizējusi ES importu un starp 5200 svarīgākajiem produktiem identificējusi 137 produktus, kas pieder pie jutīgām ekosistēmām, no kurām ES ir ļoti atkarīga.
Galvenokārt runa ir par energoietilpīgo industriju izejvielām un zāļu sastāvdaļām veselības aizsardzības sistēmai, taču šajā sarakstā pārstāvēti ir arī citi zaļās un digitālās pārveides procesā svarīgi produkti.
Tiks pētītas iespējas tos aizstāt ar citiem produktiem vai vismaz diversificēt piegādes avotus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sešām jomām, kas svarīgas zaļajā un digitālajā transformācijā, – izejvielām akumulatoriem, zāļu aktīvajām vielām, ūdeņradim, pusvadītājiem un mākoņdatošanas un perifērajām tehnoloģijām.
Kopumā kurss uz rūpniecības autonomiju varētu nozīmēt to, ka mazinās attīstīto industriālo valstu vēlme izvietot savas rūpnīcas lētā darbaspēka zemēs, pirmām kārtām jau Dienvidaustrumāzijā, kas potenciāli varētu palielināt arī investoru interesi par Latviju.
Jāpiebilst, ka pēc tam, kad tiks pabeigta inventarizācija minētajās jomās, plānots revīzijas otrais posms, kurā skatīs ES rūpniecības atkarības divējādajai pārejai svarīgos produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamo energoresursu, enerģijas uzglabāšanas un kiberdrošības jomā.
ES ietvaros plānots izveidot Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju aliansi, Industriālo datu, perifēro tehnoloģiju un mākoņdatošanas aliansi, tiek apsvērta iespēja sagatavot Kosmisko nesējraķešu aliansi un Bezemisiju aviācijas aliansi, šādi veicinot uzņēmumu sadarbību Eiropas mērogā šajā jomās.
Papildus šiem jau pērn deklarētajiem mērķiem ierosināti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt vienotā tirgus izturību krīzes laikā, jo EK uzskata, ka krīze izgaismojusi to, cik svarīgi ir nodrošināt preču un cilvēku plūsmu pār robežām krīzes laikā.
Tādēļ atjauninātā industriālā stratēģija koncentrējas uz vairākām jomām šī mērķa sasniegšanai: pirmkārt, tirgus izturētspējas stiprināšanai krīzes laikā EK ierosinās izveidot vienotā tirgus ārkārtas instrumentu – risinājumu, kas nākotnes krīžu gadījumā nodrošinās personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti.
Otrkārt, EK apņemas palīdzēt valsts iestādēm palielināt produkcijas pārbaužu un datu vākšanas spēju, pastiprināt šo darbību digitalizāciju. Treškārt, EK apņemas mobilizēt ievērojamas investīcijas, ar kurām atbalstīs MVU, tostarp lai novērstu MVU pienākošos maksājumu kavēšanos.
Tādēļ tikšot izstrādātas un ieviestas alternatīvas strīdu izšķiršanas shēmas, kā arī pasākumi, kas samazinās MVU maksātspējas riskus. Būtu vērts atzīmēt, ka ES industriālās stratēģijas pamatā likti tieši mazie un vidējie uzņēmumi.
Tiem pielāgots finansiālais atbalsts un citi atbalsta pasākumi, kas ļaus tiem īstenot divējādo pāreju – proti, uzņēmumu “zaļināšanu” un digitalizāciju.
Tiem paredzēts gan finansiālais, gan arī konsultatīvais atbalsts, lai veicinātu uz datiem balstītus uzņēmējdarbības modeļus, kas ļautu zaļo un digitālo pāreju izmantot pilnā apmērā, kā arī atbalsts prasmju pilnveidē un profesionālajā pārkvalifikācijā.
Atzīmēšanas vērts ir arī Eiropas Komisijas priekšlikums regulai par ārvalstu subsīdijām, kas kropļo vienoto tirgu. Ja tā tiks pieņemta, regula kļūs par svarīgu ES industriālās stratēģijas īstenošanas palīgu, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
