ES būs par 30% jāsamazina četrās nozarēs radītais CO2 izmešu apjoms 0
Līdz 2030.gadam visā Eiropas Savienībā (ES) par 30% jāsamazina transporta, lauksaimniecības, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas radītais CO2 izmešu apjoms, bet mežu izciršana pilnībā jākompensē ar jauniem stādījumiem, paredz divos Eiropas Parlamenta (EP) otrdien apstiprinātos ES likumprojektos noteiktie mērķi.
Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, ES līmeņa mērķi sasniedzami, nosakot saistošus nacionālos mērķus tām nozarēm, kas nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – lauksaimniecībai, transportam, celtniecībai un atkritumu apsaimniekošanai. Tās rada apmēram 60% ES siltumnīcefekta gāzu izmešu. Latvijai emisiju apjoms šajās nozarēs līdz 2030.gadam jāsamazina par 6%.
Samazinājums palīdzēs īstenot Parīzes klimata nolīgumā iekļauto ES apņemšanos par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu visās nozarēs (salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem).
Deputāti norādīja, ka, pateicoties EP uzstājībai, ir samazināts pieļaujamo izmešu daudzumus par apjomu, kādu rada četri miljoni automašīnu. Valstīm būs jādara vairāk, un tas būs jāpaveic agrāk, skaidroja eiroparlamentārieši, piebilstot, ka regula liks visām valdībām stiprināt ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās, lai mazinātu lauksaimniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas un būvniecības radītos izmešus.
EP pieņēma arī atsevišķu likumu, kas paredz stiprināt mežu un zemes izmantošanas spēju absorbēt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Pašlaik ES meži piesaista apmēram 10% ES emisiju.
Likums ES valstīm liks līdz 2030.gadam mežu izciršanu pilnībā kompensēt ar jauniem stādījumiem. Tas veicinās CO2 emisiju līdzsvarošanu ar mežu, aramzemes un pļavu CO2 piesaistījumiem. Deputāti likumprojektu papildinājuši ar noteikumu, ka pēc 2030.gada dalībvalstīm būtu jāparūpējas, lai CO2 piesaistījumi pārsniegtu emisiju apjomu.
Likumprojekts par valstu mērķiem cīņā ar klimata pārmaiņām jeb tā dēvēto pienākumu sadali tika pieņemts ar 343 balsīm, 172 balsojot pret, bet 170 deputātiem atturoties. Mežsaimniecības un zemes izmantošanas noteikumi saņēma 574 deputātu atbalstu, 79 balsoja pret, bet 32 atturējās. Lai stātos spēkā, abi likumprojekti vēl formāli jāapstiprina ES Padomei.
