ES budžeta samits pagaidām beidzas ar strupceļu. Pirmie Latvijas komentāri 0
Eiropas Savienības (ES) samits par bloka budžetu nākamajiem septiņiem piektdien beidzies ar strupceļu, 27 dalībvalstīm nespējot rast kopīgu pamatu, pavēstīja līderi.
Atšķirības “joprojām ir pārāk lielas, lai panāktu vienošanos”, žurnālistiem divu sarunu dienu noslēgumā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Šobrīd nav izraudzīts datums vēl vienam samitam, lai mēģinātu vēlreiz, sacīja kanclere, piebilstot, ka “mums būs jāatgriežas pie šī temata” par budžetu, daudzgadu finanšu shēmu, kam būtu jāsāk darboties ar nākamo gadu.
“Diemžēl, mēs redzējām, ka nav iespējams panākt vienošanos, mēs redzējām, ka mums būs vajadzīga vēl viena reize,” sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kurš bija sasaucis ārkārtas samitu.
We worked hard to reconcile the different concerns and interests around the table on #MFF but we need more time.
As my grandmother used to say … in order to succeed you have to try. #MFF pic.twitter.com/1rLkB7yND7
— Charles Michel (@eucopresident) February 21, 2020
Samitā atklājās nepārvaramas atšķirības starp vairākām turīgajām, tā dēvētajām taupīgajām valstīm un lielu valstu grupu, kas vēlējās, lai vairāk naudas tiktu atvēlēts ES lielo ambīciju apmierināšanai līdzās budžeta robam, kas palicis pēc breksita.
Viedokļu atšķirības ir ES demokrātijas zīme, sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
“Ir vērts strādāt smagi, lai virzītos uz priekšu,” viņa sacīja.
Kariņš: ES vēl jāvienojas par daudzgadu budžeta apjomu
Eiropadomē notiekošo sarunu laikā vēl nav panākta vienošanās par to, cik lielam ir jābūt Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pagaidām nav panākts jūtamu progress sarunā par daudzgadu budžetu, un ES pagaidām ir nosacīti tālu no skaidras vienošanās panākšanas, norādīja Kariņš.
Nākamā Eiropadomes sanāksme provizoriski varētu notikt ne agrāk kā pēc divām, trīs nedēļām. Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam tagad būs jāstrādā pie jaunas versijas, ko piedāvāt apspriešanai dalībvalstīm, norādīja premjers.
Kariņš atzina, ka gribētu, lai pēc iespējas agrāk tiktu gūta skaidrība par ES budžeta programmām, kuru līdzekļus izmantot Latvijas tautsaimniecībā. Pirms ir panākta vienošanās, ir grūti konkrēti izplānot līdzekļu ieguldīšanu, norādīja Ministru prezidents.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja premjera birojā, Ministru prezidents Eiropadomē iestājās par Latvijas interesēm un prioritātēm – nepieļaut būtisku finansējuma samazinājumu Latvijai kohēzijas un lauku attīstības jomās, tuvināt lauksaimniecības tiešmaksājumus ES vidējam līmenim, kā arī iestājās par pietiekamu ES finansiālo atbalstu “Rail Baltica” projektam.
Šonedēļ ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda, ka Latvija neuzskata, ka sarunās par ES daudzgadu budžetu būtu sasniegts tāds punkts, kad varētu teikt, ka mūsu intereses ir pilnībā ņemtas vērā.
Šā gada janvāra beigās Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par ES fondiem nākamā plānošanas periodā, kas ilgs no 2021.gada līdz 2027.gadam, eksperti norādīja, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvija par katru ES budžetā iemaksāto eiro pretī saņems 2,5-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā.
