“Es brauktu viņam pakaļ!” Šmits iesaka atrast bijušo Igaunijas VID ģenerāldirektoru, lai viņš sakārtotu sistēmu Latvijā 69
“Ja es vadītu valdību, es rīkotos pilnīgi citādāk. Ir ļoti skaidri zināmi tie cilvēki, kas māk vadīt šādas iestādes un ir sasniegušas rezultātus. Pilnīgi konkrēti! Es atrastu bijušo Igaunijas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektoru, kas sakārtotu šo sistēmu, kā tas funkcionē tagad – ar trīs, piecas reizes mazāk darbiniekiem nekā mums, un divas reizes labākiem ieņēmumiem. Nu, es tā bišķi pārspīlēju, bet aptuveni tā tas ir,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs, Zemkopības ministrs (2022-20223) Didzis Šmits, diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar Valsts kancelejas izsludināto konkursu uz Latvijas Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu.
Šmits raidījumā pastāstīja, ka bijušais Igaunijas VID ģenerāldirektors ir bijis Latvijā un dalījies ar savu darba pieredzi.
“Viņš stāstīja, kā viņš to dara, kāda ir tā metode, kā viņš vāc darbiniekus, kādi ir mērķi…Tur viss ir pilnīgi skaidrs! Viņš ir dzīvs un vesels, cik zinu, viņš tagad strādā ārvalstīs banku sektorā. Es brauktu viņam pakaļ! Viņš stāstīja, ko Igaunijas valdība lēma – tās ir trīs lietas. Pirmais – iecēla [VID] ģenerāldirektoru, noteica viņam vienīgajam atalgojumu un noteica iestādes budžetu. Viss pārejais ir viņa atbildība – cik viņš pieņem VID darbiniekus, cik viņš viņiem maksā, kā viņš organizē darbu…nevis tur vienotā valsts ierēdniecības sistēma, kurai nevar maksāt vairāk kā tik, un mums beigās ir vesels bars ar cilvēkiem, kuri neviens apmierināti, nevar algu samaksāt un mērķi neviens nesasniedz,” tā “Preses klubā” komentēja Saeimas deputāts Šmits, runājot par to, kā Igaunijā notiek VID darba un atalgojuma organizēšana.
Šmits turpināja stāstīt, kā strādāja Igaunijas bijušais VID ģenerāldirektors, uzsverot, ka viņš neesot gājis pakaļ uzņēmējiem. “Viņš iziet cauri nozarei, izanalizē – 20 spēlētāji dara vienu un to pašu, 18 samaksā tik nodokļos, 2 – tik…mazāk…Viņš pazvana īpašniekiem, klau, jums kaut kā tie skaitļi neiet! Es jums tagad nenākšu pakaļ, jums ir pusgads…Pēc pusgada es paskatīšos: ja tas būs iztaisnojies, viss kārtībā, pagātni neaiztikšu. Nebūs iztaisnojies, atnākšu!” tā Šmits pastāstīja par Igaunijas bijušā VID ģenerāldirektora darba metodēm ar Igaunijas uzņēmējiem nodokļu iekasēšanas jomā.
Pēc Šmita domām, arī Latvijā būtu jāatrod “labākais treneris” – šajā gadījumā VID Latvijā. “Un viņi ir zināmi, viņiem jābrauc pakaļ un jāprasa, ar kādiem nosacījumiem viņi ir gatavi nākt un vadīt šo izlasi,” tādu viedokli TV24 raidījumā pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs Šmits.
Jau vēstīts, ka Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. Mēnešalga pirms nodokļu nomaksas VID ģenerāldirektoram paredzēta līdz 7296 eiro, taču plānota arī bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem, tostarp piemaksas.
Pieteikties konkursā var līdz 2023.gada 3.novembrim.
Pretendentiem prasīta nevainojama reputācija, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnē, vadībzinātnē vai informācijas tehnoloģijās, vismaz trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, zināšanas un izpratne par VID darbības jomām, izpratne par informācijas tehnoloģiju (IT) projektu attīstīšanu vai biznesa procesu un pakalpojumu digitalizāciju, kā arī izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu.
Tāpat pretendentiem prasītas angļu valodas zināšanas C1 līmenī, atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei, labas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes un sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, spēja uztvert un analizēt sarežģītu un liela apmēra informāciju dažādās jomās.
Pretendentiem, kuri tiks aicināti uz atlases procesa otro kārtu, būs jāprezentē redzējums par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai VID kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kurai ir augsta sabiedrības uzticēšanās un klientu apmierinātība. Tiek sagaidīts, ka pretendenti īpašu uzmanību veltīs VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijas lomai VID noteikto mērķu sasniegšanā.
Atlases procesa trešajā kārtā tiks novērtētas vadības kompetences – stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu.
Vienlaikus VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme aģentūrai LETA pauda, ka aicina ikvienu, kuram līdztekus nepieciešamajām zināšanām piemīt ticība taisnīgumam un cilvēcīgai, uz atbalstu vērstai valsts pārvaldei, pieteikt kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam.
Valdība 2023.gada 8.augustā nolēma nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.
Savukārt šogad janvārī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēma lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi. Līdz ar to Jaunzeme var turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.
Jaunzeme atbilstoši FM 2019.gada 7.februāra rīkojumam tika iecelta amatā uz pieciem gadiem.
