“Es biju līdz ausīm ledainajā ūdenī, kājas grima dūņās, un es izmisīgi ķepurojos!” Zemledus makšķernieks brīdina būt piesardzīgiem 9
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diemžēl ik gadus zemledus makšķernieki ar savu vaļasprieku cenšas nodarboties pēc iespējas agrāk, neņemot vērā nekādus brīdinājumus. Savukārt bērni, redzot, ka pieaugušie atrodas uz ledus, ir pārliecināti, ka arī viņi var to darīt.
Ja arī pārdrošie zemledus makšķernieki apgalvo, ka ledus kārta jau ir 5–7 cm bieza, tas nebūt nenozīmē, ka tik bieza ledus kārta tiešām ir visur.
Lielākā bīstamība parasti ir ziemas sākumā, kad ūdenskrātuves ir tikko aizsalušas, pavasarī, kad ledus kļūst īpaši trausls, un ziemās, kad ir krasas temperatūras svārstības un ledus te uzsalst, te nokūst. Tomēr pat ziemā, kad ledus it kā ir visnoturīgākais, ir daudz bīstamu vietu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ziņojis, ka šajā ziemā no pusaizsalušajām ūdenstilpēm izcelti divi noslīkuši makšķernieki. Svētdienā pirms Ziemassvētkiem Limbažu novada Pāles pagastā no ūdenstilpes izcelts šoziem pirmais bojāgājušais zemledus makšķernieks. Savukārt šonedēļ 4. janvārī Ventspils novada Tārgales pagastā upē iekrita divi cilvēki. Vienu cilvēku izcēla no ūdens vēl pirms VUGD ierašanās, bet otru glābēji atrada 300 metrus no vietas, kur viņš bija iekritis ūdenī, izcēla un nodeva mediķiem, kuri konstatēja cilvēka nāvi.
Par ledū ielūzušajiem statistika klusē, un te nu jāsaka, ka diemžēl došanās uz nedroša ledus mūsu bāleliņu zivgribīšu vidū ir teju vai tikpat populāra nodarbe kā pērnās kūlas dedzināšana pavasarī.
Lūk, ko man pastāstīja makšķernieks Jānis (vārds mainīts): “Kādā decembra piektdienā, saklausījies draugu copmaņu stāstus par Engures ezerā ķertiem milzu asariem, nolēmu, ka arī man derētu izvicināt rokas, un posos uz ezeru. Kad biju padzēris rīta kafiju, sagatavojis sviestmaizes un karstu tēju līdzņemšanai, iezvanījās telefons.
Zvanītājs bija viens no maniem labākajiem draugiem, kurš interesējās, ko es esot nolēmis šodien darīt. Kad pastāstīju, ka esmu nolēmis doties uz ezeru, viņš lūdza, lai paņemot līdzi arī viņu, esot ļoti nocieties pēc ziemas copes.
Pēc stundas mēs jau bijām pie ezera, neliels vējiņš dzenāja pa ledu sniegu, gluži kā ar baltu krāsu aizkrāsodams visus grubuļus un nelīdzenumus. Pie niedrēm izurbām pāris caurumus, un pārliecinājāmies, ka ledus ir vismaz desmit centimetrus biezs, pieklājības pēc ielaidu caurumā Rapalas šķērsbļitku, un, tavu brīnumu, ātri vien pieteicās trīs cepami asari. Tad cope pieklusa, pagāju gabaliņu tālāk, saurbu caurumus, un viss turpinājās gluži vai kā labākajā kinofilmā, draugam viss bija stipri līdzīgi.
Stundas skrēja vēja spārniem, sapratām, ka jādodas mājup, gar līča malu bijām nogājuši krietnu gabalu. Salikām makšķerītes un devāmies mājup, uzņēmu kursu uz vietu, kur bija jādodas krastā, draugs gan teica, ka būtu labāk, ja mēs ietu pa savām pēdām, bet es jau droši soļoju pāri baltumam.
Viss notika zibenīgi, atskanēja riebīgs krakšķis, un es biju līdz ausīm ledainajā ūdenī, kājas grima dūņās, un es izmisīgi ķepurojos.
Pamanīju, ka draugs, kurš nāca nelielu gabaliņu aiz manis, pamet man striķi ar smagumu galā, ieķēros tajā ar nagiem un zobiem un pāris sekunžu laikā biju uz ledus, ātri vien pa savām pēdām atgriezāmies pie automašīnas, draugs sēdās pie stūres, es ar karstu tēju dzinu prom drebuli.
Izrādās, biju ielūzis vietā, kur pulcējās gulbji un ledus bija vien pāris centimetrus biezs. Mašīnas siltums un tēja patīkami sildīja, iedomājos, ka es taču gribēju braukt viens, un mani atkal pārņēma drebuļi.”
Neesiet vienaldzīgi pret tiem, kas atrodas uz ledus! Ja pamanāt no krasta pārāk tālu atrodošos cilvēkus, ziņojiet par tiem glābšanas dienestam, zvanot pa tālruni 112! Ja pamanāt ielūzušos, centieties palīdzēt un noteikti izsauciet glābšanas dienestu, zvanot 112! Nebūsim pārgalvīgi, neviena pasaules zivs nav jūsu dzīvības vērta, nemaz jau nerunājot par mazu asarīti!
UZZIŅA
Bīstamās vietas ūdens akvatorijā ziemas periodā
Upju sašaurinājumi. Upju sašaurinājumos veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucās ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus vienmēr ir plānāks.
Zem tiltiem. Zem tiltiem ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ.
Pie krastiem. Dabisko ūdens svārstību, kā arī ledus un sniega kušanas dēļ ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu.
Pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm. Pie niedrēm ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks.
Zem ledus tumši priekšmeti. Ledus šādās vietās būs plānāks.
Kuģu ceļos. Kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts.
Kanalizācijas, strauta ieteku vietās. Ledus vienmēr ir plānāks kanalizācijas ūdeņu ieteku vietās to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās straujas ūdens kustības dēļ.
Vietas ar zemūdens izciļņiem. Ledus ir plānāks vietās ar zemūdens izciļņiem straujas ūdens kustības dēļ šajās vietās.
“Auksto avotu” vietās. Ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 ºC, “aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru – ap 8 ºC, līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par “siltajiem” un virs tiem ledus ir plānāks.
Vietas, kur izdalās gāzes. Vietās, kur izdalās gāzes, ledus var būt porains un neizturīgs. Gāze var izdalīties arī vietās, kur zem ūdens līmeņa sadalās dzīvnieka līķis.
Citās vietās (platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).
Vižņi. Ledus iešanas laikā, tam sairstot,veidojas ledus ūdens putra – vižņi.
Ledus iešanas laikā. Straumē ledus gabali spiežas pie krasta un tad griežas tecējuma virzienā. Ledus sastrēgumā pienākošie ledus gabali var apgriezties otrādi vai paiet apakšā esošajiem.
Avots: VUGD
UZZIŅA
Kā izglābties pēc ielūšanas ledū
Lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties.
Dodoties uz ledus:
dodoties makšķerēt, ieteicams neiet vienam;
līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;
mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda plānotā atrašanās vieta un atgriešanās laiks;
līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju.
Ja gadās ielūzt, tad:
skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
jācenšas saglabāt mieru un nostabilizēt elpošanu;
lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus: ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā;
lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2–5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2–3 metru attālumā;
lietojot koka gabalu un naglas, jācenšas pēc iespējas augstāk uzvilkties uz ledus un, ar kājām atsperoties pret āliņģa pretējo malu, uzslīdēt uz ledus;
izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū uzpeldēt un uzreiz nenogrimt.
Avots: VUGD
