ES bažījas par Krievijas kiberuzbrukumiem 0
Krievijas izlūkdienestu veiktā iejaukšanās ASV vēlēšanu norisē ir satraukusi politiskās aprindas un sabiedrību Eiropā, kur šogad vairākās valstīs (Francijā, Nīderlandē, Vācijā u. c.) paredzētas parlamenta vēlēšanas.
Pērn notikuši vismaz 110 mēģinājumi uzlauzt Eiropas Komisijas datorsistēmu serverus, paziņojušas EK amatpersonas, paužot nopietnas bažas par arvien bīstamākajiem kiberuzbrukumiem ES datubāzēm. Ekspertu veiktā izmeklēšana liecina par Krievijas arvien aktīvākajiem centieniem ietekmēt Eiropas valstu politiku Kremlim vēlamā virzienā, atzīmē laikraksts “The Financial Times”. Briselē ES galvenās mītnes datorsistēmās ir izsmeļoši dati par 28 dalībvalstu ekonomiku un politiku, un kopējās valūtas eiro pārraudzību. Lai vērstos pret kiberuzbrukumiem, ES ierēdņiem ieteikts lietot šifrētu elektronisko saraksti. EK paplašina sadarbību kiberdrošības jomā ar NATO iestādēm, kuru darbiniekiem pēdējos gados nācies atvairīt tehniski arvien izsmalcinātākus kiberuzbrukumus. 2015. gadā pret NATO štāba iestādēm Briselē tika vērsti 320 kiberuzbrukumi, bet pērn to skaits vēl pieaudzis. Kā raksta “FT”, ASV eksperti ir informējuši NATO valstu vēstniekus Briselē par izmeklēšanu sakarā ar kiberuzbrukumu Demokrātu partijas Nacionālās komitejas serveriem. Pērn ES un NATO vienojās par sadarbības paplašināšanu, lai atvairītu pieaugošos kiberuzbrukumu draudus.
“Ir skaidrs, ka arvien vairāk iestādes Eiropā un citviet pasaulē tiek pakļautas arvien biežākiem kiberuzbrukumiem no dažādiem avotiem,” intervijā “FT” atzina ES drošības komisārs Džulians Kings. “Šie draudi ir pastāvīgi un kļūst arvien bīstamāki un potenciāli graujošāki,” viņš teica, piebilstot, ka vislielāko kaitējumu nodara kiberuzbrukumi, kuru mērķis ir graut ticību demokrātiskajiem procesiem. ES amatpersonas Briselē izvairās izteikties par kiberuzbrukumu varbūtējiem avotiem, jo dažādu kiberkramplaužu metodes var būt līdzīgas, turklāt viņi slēpj savu identitāti, lietojot anonīmus serverus. EK kiberdrošības eksperts atzinis, ka lielākā daļa no pērn veiktajiem kiberuzbrukumiem ES iestādēm var tikt uzskatīti par “kaitīgiem”, taču uzsvēris, ka aizsardzības sistēmas ir nostrādājušas, nepieļaujot konfidenciālu datu noplūdi. Viņš atzīmēja, ka kiberuzbrukumi kļūst arvien sarežģītāki, lietojot vismodernākās tehnoloģiskās ierīces.
Vācijas kanclere Angela Merkele pēc iepazīšanās ar valsts izlūkdienestu ziņojumu brīdinājusi, ka Krievijas izvērstajai dezinformācijas kampaņai tīmekļa vietnēs un Kremļa kontrolētajos televīzijas kanālos, kuru programmas tiek raidītas globāli, var būt “zināma loma” šā gada parlamenta vēlēšanu kampaņā. Franču politiķu aprindās ir bažas par Krievijas arvien aktīvākajiem centieniem ietekmēt prezidenta vēlēšanu kampaņas norisi. Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns brīdinājis, ka vēlēšanu komisiju serveri var tikt pakļauti kiberuzbrukumiem. Viņaprāt, būtu naivi uzskatīt, ka Francija, pret kuru vērsto kiberuzbrukumu skaits pērn divkāršojies, būtu imūna pret kiberielaušanos, kas notika ASV prezidenta vēlēšanu laikā. ASV izlūkdienestu ziņojumā secināts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis kiberuzbrukumus, lai mēģinātu ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu par labu Donaldam Trampam. ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers brīdinājis, ka Krievija mēģinājusi iejaukties ne tikai ASV, bet arī virknes citu valstu politiskajos procesos.
