Kam griezt, kam dot? ES balstīs Ukrainu un savu ekonomiku, liks šķēršļus teroristiem 0
Vita Daukste no Briseles
Nogriezt teroristu finansējuma avotus, palīdzēt Ukrainai un rast elastīgāku pieeju Eiropas Savienības (ES) investīcijām dalībvalstīs – par to šodien vienojās ES finanšu ministri.
Otrdien, 27. janvārī Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (V) Briselē pirmoreiz vadīja Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sēdi, kuras laikā prezentēja Latvijas prezidentūras ES padomē darba programmu ekonomikas un finanšu jomā. Par galvenajiem virzieniem finanšu jomā prezidentūras laikā ir noteikti investīciju plāns un ekonomiskā pārvaldība. Tika pārrunāta finansiālā palīdzības sniegšana Ukrainai, terorisma finansēšanas ierobežošanu saistībā ar notikumiem Parīzē, kā arī Eiropas stratēģiskā investīciju fonda izstrāde.
Pusgada laikā pieejamas investīcijas
Finanšu ministrs Reirs informēja, ka tika pārrunāts Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par Eiropas stratēģisko investīciju fondu: “Tieši šī fonda izveide būs viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm.”
“Latvija kā prezidējošā valsts strādā pie tā, lai investīciju plāns mūsu prezidentūras laikā varētu sākt darboties,” apgalvoja Reirs. “Esmu pārliecināts, ka mums izdosies veikt nepieciešamās sarunas līdz jūnijam un nonākt pie gala rezultāta,” viņš pauda. Arī EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (V) piekrita, ka Eiropas stratēģisko investīciju fonds savu darbību varētu sākt vasarā.
Finanšu ministrs uzvēra, ka investīciju plāns un Eiropas stratēģisko fonda izveide būs priekšnosacījums tālākai ES izaugsmei. “Izaugsme ir atkarīga no labvēlīgiem nosacījumiem privātām investīcijām, tās kavējošo tiesisko nepilnību novēršanas un strukturālajām reformām,” pārliecināts finanšu ministrs.
EK viceprezidents Dombrovskis vērsa uzmanību, ka ES atbalsts investīciju projektiem būs atkarīgs no valsts fiskālās disciplīnas ievērošanas. Piemēram, Itālijas iespējas būs krietni ierobežotas, jo tās budžeta deficīts ir ļoti tuvu 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un tā ar ES palīdzību nedrīkstēs šos robežskaitli pārsniegt. EK ar savu pieeju centīšoties veicināt strukturālās reformas.
“Projektiem jābūt ar skaidri saredzamu ekonomisko un fiskālo efektu. Turpretim Latvijai, kura atbilst stabilitātes un izaugsmes kritērijiem, ir plašākas Eiropas stratēģisko investīciju fonda atbalsta iespējas. Kā zināms, dalībvalstīm nav paredzētas kvotas, tāpēc pirmais solis ir sagatavot kvalitatīvus projektus. Projekti tiks vērtēti pēc tā, kādu pievienoto vērtību tie sniedz ES un dalībvalstu līmenī un vai tie ir finansiāli dzīvotspējīgi. Jāpārliecinās, vai ar šo fondu netiks īstenoti projekti, kuri tiktu īstenoti arī bez tā atbalsta,” šodien žurnālistiem skaidroja EK viceprezidents.
Kā zināms Latvija jau iesniegusi 58 projektus 10 miljardu eiro apmērā. Vai tie atbilst EK izvirzītajiem kritērijiem? Uz “LA” jautājumu Reirs atbildēja noraidoši: “Mēs iesniedzām visus piedāvātos projektus. Vērtēšana atbilstoši kritērijiem vēl nav notikusi.” “Tie nav valsts vai valsts kapitālsabiedrību projekti, bet, pirmāmkārtām, dzīvotspējīgi privātā kapitāla projekti, turklāt nav projektu iesniegšanas beigu termiņa – vienmēr var izstrādāt jaunus projektus.
