ES augstākā ārlietu pārstāve Kallasa: “Krievija vēlas redzēt ASV un Eiropu sašķeltas” 12
Transatlantiskā šķelšanās “padarītu Krieviju stiprāku”. “Nedosim to viņiem,” tā ekskluzīvā intervijā ārvalstu medijam “Euronews” sacīja Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa.
“Krievija vēlas redzēt ASV un Eiropu sašķeltas. Nedosim viņiem to,” intervijā uzsvēra Kallasa trešdien, uzstājoties “Euronews” raidījuma “Europe Today”. Kallasa sacīja, ka starp Briseli un ASV prezidenta Trampa administrāciju “nav ķīļa”, un aicināja abas puses saglabāt vienotību, saskaroties ar Krievijas agresiju Ukrainā.
ES augstākā ārlietu pārstāve Kallasa vēl norādīja, ka pašreizējās sarunas ir “transfēra diplomātija” (shuttle diplomacy) un ka Eiropai būs vieta pie sarunu galda, kad sāksies oficiālas sarunas par miera risinājumu.
“Nav galda, pie kura šobrīd sēž Krievija un Ukraina. Tā ir “transfēra diplomātija”,” tā Kallasa sacīja dienu pēc Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas, kurā abi prezidenti vienojās uz laiku – uz 30 dienām – apturēt triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. “Protams, lai jebkurš darījums būtu veiksmīgs, ir nepieciešams, lai eiropieši, sēžot pie sarunu galda, tam piekristu. Jo vienošanās īstenošanai ir jābūt Eiropas rokās,” viņa uzsvēra.
Vaicāta par savu reakciju uz Putina un Trampa sarunu, Kallasa sacīja ekskluzīvā intervijā “Euronews”: “Ir patiešām labi redzēt, kā šīs lietas virzās uz priekšu. Tramps skaidri pateica, ka palīdzība Ukrainai netika apspriesta. Putins teica, ka tā tika apspriesta. Es šajā jautājumā drīzāk uzticos Trampam, nevis prezidentam Putinam.”
Kā jau tika ziņots, Putins pieprasīja, lai Rietumi pārtrauktu militārās palīdzības piegādi Ukrainai kā priekšnoteikumu ierobežotam 30 dienu pamieram. Tramps vēlāk intervijā telekanālam “Fox News” apgalvoja, ka militārā palīdzība “netika apspriesta”. Tramps arī apsveica šo sarunu kā “produktīvu”, taču pamiers, par kuru panākta vienošanās, nav visaptveroša karadarbības apturēšana uz sauszemes, jūrā un gaisā, ko ASV prezidents bija cerējis panākt.
Kallasa arī apšaubīja Putina labo gribu un iespēju panākt 30 dienu pamieru (ar nosacījumiem), par ko viņš vienojās ar Trampu. “Lai pamiers darbotos, ir jābūt preventīvai rīcībai. Un, ja visa sardze ir noņemta, es domāju, ka Putins to ir parādījis jau agrāk, – viņš pamieru neievēro,” viņa teica. “Un, ja viņš vēlas, lai Ukrainas pusē sardze būtu noņemta, tad viņš faktiski sasniedz to, ko viņš vēlas, un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka viņš turpinās,” domā viņa.
ES augstākā ārlietu pārstāve Kallasa ir iesniegusi priekšlikumu piešķirt Ukrainai jaunu militāro atbalstu 40 miljardu eiro apmērā, kas, ja tas tiks apstiprināts, varētu palielināt artilērijas munīcijas, pretgaisa aizsardzības sistēmu, raķešu, dronu un iznīcinātāju piegādi.
Priekšlikuma projektā, ar kuru nesen iepazinās “Euronews”, ir paredzēts, ka “iesaistītās valstis” uzņemsies saistības, kas nozīmē, ka tam nebūs nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātīga piekrišana. Tas ir atvērts iesaistei arī līdzīgi domājošām valstīm, kas nav ES dalībnieces, piemēram, Apvienotajai Karalistei un Norvēģijai, kas liecina par pāreju uz “ieinteresēto valstu koalīciju”.
Kallasa iniciatīvu apspriedīs, kad ES līderi ceturtdien, 20.martā, pulcēsies Briselē uz samitu. Joprojām ir jautājumi par to, vai 18 miljardu eiro aizdevums, ko nodrošina konfiscētā negaidītā peļņa no ES iesaldētajiem Krievijas aktīviem, būs daļa no šī plāna.
Gaidāms, ka ES izpildvara vēlāk trešdien, 19.martā, iesniegs arī dokumentu ar konkrētiem priekšlikumiem, kā pastiprināt Eiropas aizsardzību. “Jo spēcīgāki mēs būsim, jo mazāka ir kara iespējamība,”tā sacīja Kallasa. “Mums ir jādara vairāk mūsu aizsardzībai. Mums arī jādara vairāk Ukrainas labā – jo spēcīgāki viņi ir kaujas laukā, jo spēcīgāki viņi ir pie sarunu galda,” viņa atzina.
