ES aug ienākumu plaisa 0
Briseles centieni samazināt ienākumu plaisu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm cietuši pamatīgu neveiksmi, lielai daļai Eiropas iedzīvotāju arvien slīgstot nabadzībā, ar šādu drūmu secinājumu savā ikgadējā ziņojumā par situāciju sociālajā un bezdarba jomā klajā nācis ES sociālo lietu komisārs Lāšlo Andors, norādot, ka nepasargātākās iedzīvotāju grupas ir jaunieši, bez darba esošās sievietes un vientuļās mātes.
Nabadzība palielinās
“Daudzu ES dalībvalstu sociālās sistēmas ekonomiskās krīzes radīto seku dēļ zaudējušas spējas aizsargāt mājsaimniecību ienākumus,” uzsver Andors. 496 lappušu biezajā ziņojumā ES komisārs skaidro, ka uzlabojumi valstu sociālajās sistēmās “var samazināt ekonomisko šoku un veicināt straujāku izeju no krīzes”. Andors arī izskaitļojis, ka ne vienmēr valstis ar bagātīgāko sociālo programmu ir tās, kurām ir lielākais parāds. Komisāra ziņojumā uzsvērta sociālās palīdzības programmu lielā loma ekonomisko likstu pārvarēšanā un bezdarba likvidēšanā. Andors kā piemēru min Dāniju un Luksemburgu, kur ir nemainīgi zems bezdarba līmenis un kur valsts iestādes piedāvā cilvēkiem dažādas apmācības un konsultācijas profesijas izvēlē. “Šādas darbotiesspējīgas programmas trūkst Baltijas valstīm un Grieķijai, kur bezdarba līmenis ir milzīgs,” skaidro Andors.
ES statistikas biroja dati liecina, ka šobrīd bez darba ir 19 miljoni eirozonas valstu iedzīvotāju. Interneta vietne EUObserver.com, atsaucoties uz Andora ziņojumu, norāda, ka joprojām saglabājas bezdarba pieauguma tendence, jo īpaši ES dalībvalstīs austrumos un dienvidos. Pērn novembrī 27 valstu bloka kopējais bezdarba līmenis sasniedza 11,8 procentus. “Tādējādi arī pieaug risks aizvien lielākam ļaužu skaitam nonākt nabadzībā,” teikts ziņojumā, kurā atzīmēts, ka gandrīz pusē no ES dalībvalstīm kopš 2008. gada nabadzības līmenis audzis.
“Katrai piektajai mājsaimniecībai Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā un Rumānijā šobrīd ir problēmas savilkt galus. Salīdzinājumam – iedzīvotāju ienākumi ziemeļvalstīs, Vācijā, Polijā un Francijā ir palielinājušies. Tām visām ir attīstīta labklājības sistēma un to darba tirgus ir krietni elastīgāks,” prezentējot savu ziņojumu, uzsvēra ES sociālo lietu komisārs.
Ziemeļi pret dienvidiem
“Plaisa starp bagātākajām un nabadzīgākajām ES dalībvalstīm augusi tieši pēdējos piecos gados,” skaidro Andors, piebilstot, ka “turīgākās valstis kļūst vēl turīgākas, kamēr nabadzīgākās ir iesprostotas labklājības lejupslīdē”. “Kamēr parādu nomocītās ES dalībvalstis (galvenokārt kontinenta dienvidos) pērn slīkušas dziļākā ekonomiskajā depresijā, to bagātākie kaimiņi ziemeļos paveikuši lielu darbu sociālās sistēmas uzlabošanā,” min Andors, norādot, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ziemeļvalstis krīzi pārdzīvo mazāk sāpīgi. “Liela daļa ES dienvidu un austrumu daļā esošās valstis ir taupības pasākumu nomocītas,” pauž ES komisārs. Jāpiebilst, ka nedēļas sākumā arī Starptautiskā valūtas fonda ekonomisti atzina kļūdas taupības politikā, norādot, ka apmaiņā pret aizdevumiem starptautisko kreditoru uzspiestie taupības pasākumi lielākajā daļā valstu noveduši pie aizvien sliktākiem apstākļiem sociālajā jomā, teikts interneta vietnē EUObserver.com.
Ziņojumā nobeigumā Andors mudina ES dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst sociālo programmu attīstībai, kas palīdzētu šobrīd bez darba esošajiem cilvēkiem atgriezties darba tirgū.
