ES atsakās atzīt Lukašenko par prezidentu. Kas draud Baltkrievijai? 0
Eiropas Savienība (ES) atsakās atzīt Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu, jo augusta vēlēšanām un šīs nedēļas inaugurācijai trūcis demokrātiskas leģitimitātes, ceturtdien paziņoja ES augstākais ārlietu pārstāvis Žozeps Borreljs.
“Eiropas Savienība neatzīst to viltotos rezultātus. Pamatojoties uz to, tā dēvētajai 23.septembra inaugurācijai un Aleksandra Lukašenko mandātam trūkst jebkādas demokrātiskas leģitimitātes,” pavēstīja Borreljs.
“Šī “inaugurācija” ir tiešā pretrunā lielai daļai Baltkrievijas iedzīvotāju gribas, kā tas pausts daudzskaitlīgos, bezprecedenta un miermīlīgos protestos kopš vēlēšanām, un kalpo tikai vienīgi tālākai politiskās krīzes padziļināšanai Baltkrievijā,” norādīja Borreljs.
ES aizstāv baltkrievu tiesības “būt pārstāvētiem ar tiem, kurus viņi brīvi izvēlējušies ietverošās, caurredzamās un ticamās vēlēšanās”, pavēstīja Borreljs.
ES atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu miermīlīgiem protestiem Baltkrievijā un to aicinājumiem uz jaunām vēlēšanām, “neskatoties uz Baltkrievijas varasiestāžu brutālajām represijām”.
Tāpat ES atkārtoti aicina varasiestādes Minskā “nekavējoties atturēties no tālākām represijām un vardarbības pret Baltkrievijas tautu un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus aizturētos, ieskaitot politieslodzītos”, paziņoja Borreljs.
“ES paliek pārliecināta, ka iekļaujošs nacionālais dialogs un pozitīva atbilde uz Baltkrievijas tautas prasībām pēc jaunām demokrātiskām vēlēšanām ir vienīgais ceļš izejas atrašanai no nopietnās politiskās krīzes Baltkrievijā, kas ciena Baltkrievijas tautas vēlmes,” norādīts Borrelja paziņojumā.
Viņš arī pavēstīja, ka Brisele “pārskata savas attiecības ar Baltkrieviju”.
ES gatavo sankcijas pret aptuveni 40 cilvēkiem, kas tiek uzskatīti par atbildīgiem par represijām un izskata iespējas sodīt arī pašu Lukašenko, paziņojuši diplomātiskie avoti.
Taču tam ir nepieciešama visu 27 dalībvalstu piekrišana un Kipra savu atbalstu saista ar pasākumu pieņemšanu pret Turciju, lai piespiestu to pārtraukt gāzes izpētes darbus Kipras ekonomiskajā zonā.
Divas valstis – Somija un Zviedrija – noraida sankcijas pret Lukašenko, lai ļautu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņemties starpniecību, ko vadītu Stokholma, pavēstījuši avoti.
Otrdien jau vairākas Eiropas valstis un ASV reaģēja uz Lukašenko slepenībā notikušo inaugurāciju, atsakoties atzīt viņu par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
Trešdienas vakarā Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās notika protesti pret Lukašenko inaugurāciju.
Baltkrievijā kopš prezidenta vēlēšanām 9.augustā notiek plaši protesti pret Lukašenko režīmu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko vēlēšanās ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – tikai 10,1% balsu.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas Rietumvalstis, un Baltkrievijai draud ASV un ES sankcijas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestētāju apspiešanu.
ANO cilvēktiesību izmeklētāja Anaisa Marina pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Baltkrievijā kopš vēlēšanām agresīvi aizturēti vairāk nekā 10 000 cilvēku un saņemtas vairāk nekā 500 sūdzības par spīdzināšanu un tūkstošiem cilvēku tikuši mežonīgi piekauti.
