ES atbalsts lielajiem zivrūpniekiem būs liegts 0
Turpmāk ES atbalstu vairs nesaņems lielie zvejas un akvakultūras apstrādes uzņēmumi. Par to liecina Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai no 2014. līdz 2020. gadam, ar ko Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta pārstāvji iepazīstināja nozares pārstāvjus. Nozari pārstāvošās asociācijas jau ir sašutušas par šādu pavērsienu un sola meklēt risinājumus.
Paredzams, ka jaunajā plānošanas periodā atbalstu varēs saņemt tikai mazie un vidējie uzņēmumi. Reāli tas nozīmē, ka uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 250 darbinieku, jau kvalificējas kā liels un atbalstu nesaņems. Biedrības “Rīgas šprotes” valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis atzīst, ka investīciju trūkums mazinās pašmāju uzņēmumu konkurētspēju. “Jo citās valstīs savus uzņēmumus atbalsta, bet mēs paliksim bez tā,” skaidro asociācijas vadītājs. Esot jāsaprot, ka šprotu ražošanā ir nodarbināti daudzi strādājošie un tik krasi samazināt strādājošo skaitu nav iespējams. Visiem biedrības uzņēmumiem kopējais apgrozījums ir ap 135 miljoniem eiro, no tā lielākajam – SIA “Gamma – A” – ap 30 miljonu eiro un tajā nodarbināti 600 strādājošie. “Brīvajā vilnī” pašreiz nodarbināti ap 400 strādājošo, “Undā” – ap 360, zina teikt I. Cīrulis.
Iepriekšējā periodā uzņēmēji varēja saņemt 30% no investētā finansējuma apjoma un tas nozarei bijis svarīgs atbalsts. SIA “Karavela”, “Unda”, “IMS”, “Brīvais vilnis” – atbalstu saņēmušos uzņēmumus uzskaita I. Cīrulis. Finansējums bija nepieciešams, lai modernizētu novecojušās iekārtas un risinātu benzpirēna problēmu. Tāpat bija nepieciešams veikt rekonstrukciju un ieguldīt saldētavās, ūdens apgādē, enerģētikā, pārejot no šķidrā kurināmā uz gāzes apkuri – vajadzību bija gana daudz un tāpēc jebkurš atbalsts nozarei ir svarīgs.
SIA “Karavela” mārketinga direktors Jānis Endele atzīst, ka ar bankas kredītiem, bet bez ES grantiem nozares pārorientācija uz jauniem tirgiem situācijā, kad Krievija ieviesusi sankcijas, praktiski ir neiespējami. “Jaunā ekonomiskā kara kontekstā šobrīd vairāk nekā vides jautājumi svarīga ir ražošana,” uzsver zivrūpnieks.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš mierina, ka jau ilgstoši bijis cīniņš ar EK, lai atbalsts lielajiem uzņēmumiem būtu lielāks par 30% un tas saglabātos arī nākamajā periodā. Taču galarezultāts “ir tāds, kāds tas ir, jo lēmumu pieņemšanā bija iesaistīts Eiropas Parlaments un Eiropas Padome un vienai valstij nav tik vienkārši ko izmainīt”. Taču lielajiem uzņēmumiem būšot iespēja startēt uz ES struktūrfondu atbalstu pēc vispārējiem nosacījumiem.
