ES ārlietu ministri vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju 21
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien ir panākts politisks lēmums, piemērot atsevišķām Krievijas amatpersonām ES Globālo sankciju mehānismu, pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Politiķis atzīmēja, ka lēmums pieņemts saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nelikumīgo ieslodzīšanu cietumā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma ignorēšanu, pārkāpjot Navaļnija cilvēktiesības.
“Plānots, ka amatpersonu saraksts tiks saskaņots tuvākajā laikā, kad tas tiks noformēts arī juridiski. ES Ārlietu padomes līmenī šodien nebija konkrētu lēmumu, kādas personas tiks iekļautas šajā sarakstā. Vienošanās ir paveikt to pēc iespējas ātrāk,” sacīja Rinkēvičs, norādot, ka tam nepieciešama zināma juridiska un politiska procedūra.
Tāpat ES dalībvalstu ārlietu ministri plašāk apsprieduši Krievijas politiku, īpaši ES augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela vizītes Maskavā kontekstā. Rinkēvičs pavēstīja, ka Borela vizīte tika izanalizēta diezgan skrupulozi un ES dalībvalstu vidū valdīja vienprātība, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu – neiesaistīties dialogā ar ES.
“Mums ir svarīgi uzturēt vienotību un neradīt situāciju, kur atsevišķas dalībvalstis runā ar Krieviju, jo Krievija izvēlas, ar kurām valstīm runāt un kurām nē. Tāpat mēs atbalstām stingru un vienotu Eiropas politiku. Protams, mums ir jātur atvērti komunikācijas kanāli ar Krieviju,” teica ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arīdzan akcentēja, ka ES diplomātiem un arī dalībvalstīm ir jārunā par cilvēktiesībām, arī par Ukrainu, pat tādā situācijā, ja attiecības nav pašas labākās.
Ārlietu ministrs norādīja, ka neviens nav atcēlis sarunas un diplomātiju, neskatoties uz sarežģītājām ES un Krievijas attiecībām. Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievijas attieksme pret Borelu un ES patlaban ir saliedējusi bloka dalībvalstis, iespējams, pat vairāk nekā pirms mēneša.
Jautāts, kā tiks pieņemts lēmums, kuras amatpersonas tiks pakļautas Globālajam sankciju mehānismam, Rinkēvičs norādīja, ka lēmumu par sarakstu pieņem visas ES dalībvalstis vienprātīgi.
“ES dalībvalstīm un ES augstajam pārstāvim ārlietās ir tiesības piedāvāt šī saraksta kandidātus, bet lēmumus pieņem ES dalībvalstis uz vienprātības principa,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija, “reaģējot uz cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos un represiju pastiprināšanos pret opozīcijas politiķiem, neatkarīgajiem medijiem un pilsonisko sabiedrību Krievijā”, ir nepieciešama “ES stingra, principiāla un vienota pozīcija”, piedaloties ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, teica Latvijas ārlietu ministrs.
ES ārlietu ministru sanāksmē ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Borels informējis ministrus par 4.februārī līdz 6.februārī notikušo vizīti Krievijā, kam sekoja diskusija par cilvēktiesību situāciju Krievijā un jaunāko attīstību opozīcijas politiķa Navaļnija lietā.
Rinkēvičs diskusijā par ES-Krievijas attiecībām norādījis uz nepieciešamību paplašināt ES ierobežojošus pasākumus pret Krieviju saistībā ar Navaļnija notiesāšanu, viņa līdzgaitnieku vajāšanu un vardarbīgo protestu apspiešanu.
Viņš aicināja attiecināt jauno ES Cilvēktiesību sankciju režīmu pret Krievijas amatpersonām, kas atbildīgas par Navaļnija un citu aktīvistu vajāšanu.
“Navaļnija notiesāšana ir kārtējais apliecinājums sistēmiskām Krievijas varas struktūru darbībām režīma iekšpolitisko oponentu apspiešanā. Demokrātisko principu un starptautisko tiesību ignorēšana Krievijā nedrīkst palikt bez atbildes,” uzskata Rinkēvičs.
Viņš pauda pārliecību, ka bez jauno ierobežojošo pasākumu ieviešanas ES ir svarīgi turpināt sniegt atbalstu Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem.
“ES ir aktīvāk jāaktualizē jautājums par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā dažādos starptautisko organizāciju formātos,” piebilda ministrs.
Tāpat Ārlietu padomes tikšanās laikā ar ASV Valsts sekretāru Entoniju Blinkenu ministri video sanāksmes formātā pārrunāja ES-ASV attiecības. Latvijas ārlietu ministrs diskusijā pauda gandarījumu par ASV atgriešanos uz globālās skatuves, atjaunojot dalību daudzpusējos formātos un veicinot multilaterālismu. Viņš arī aicināja turpināt vienotu transatlantisko nostāju reģionam būtiskos jautājumos, kā Krievija, Baltkrievija, Ķīna un koordinācija sankciju jautājumos.
