ES ārlietu ministri piektdien runās par Irānas krīzi 0
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministriem piektdien būs ārkārtas sanāksme par Irānas krīzi, ziņu aģentūrai AFP atklājuši diplomāti.
Trīs diplomāti AFP pirmdien apstiprināja, ka ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borreljs piektdien vadīs ES ārlietu ministru sanāksmi, kurā tiks runāts par Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandiera ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas radītajām sekām un kodolvienošanās ar Irānu nākotni.
Saspīlējums attiecībās ar Irānu saasinājies pēc tam, kad ASV spēku triecienā piektdien tika nogalināts augsta ranga Irānas ģenerālis.
Jau vēstīts, ka Borreljs pirmdien paudis nožēlu par Irānas atkāpšanos no 2015.gada kodolvienošanās ar pasaules lielvarām saistībā ar Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu ASV triecienā.
Borreljs tviterī paziņojis, ka līgums “pašlaik ir svarīgāks nekā jebkad agrāk”, lai gan problēmas tā izpildē bijušas jau kopš 2018.gada maija, kad ASV prezidents Donalds Tramps atsauca savas valsts dalību tajā.
Tramps atsauca ASV dalību līgumā un atjaunoja sankcijas pret Irānu, bet Eiropas valstu centieni saglabāt līgumu, kas paredz Irānas kodolprogrammas ierobežojumus apmaiņā pret starptautisko sankciju mīkstināšanu, nav bijuši veiksmīgi.
Saskaņā ar ES ierasto politiku Borreljs pauda, ka bloks par tālāku rīcību lems pēc tam, kad no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) būs saņemta detalizētāka informācija par Irānas pārkāpumiem.
“Pilnīga kodolvienošanās izpilde reģionālai stabilitātei un globālai drošībai pašlaik ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Es turpināšu strādāt kopā ar visiem iesaistītajiem,” tviterī rakstīja ES augstais pārstāvis.
Svētdien Irāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām, proti, Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.
Nedēļas nogalē Borreljs sarunā ar Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu mudinājis deeskalēt situāciju, kas saasinājusies Soleimani nogalināšanas ASV triecienā. Viņš uzaicināja Zarifu ierasties Briselē, bet pagaidām Irānas puse nav publiski sniegusi atbildi.
ES preses pārstāvis Pēters Stano pauda, ka bloks “dara daudz”, cenšoties mazināt saspīlējumu, kas radies pēc Soleimani nogalināšanas triecienā Bagdādes lidostā.
Saistībā ar saspīlējuma saasinājumu NATO rīko ārkārtas sanāksmi par krīzi, jo īpaši par apmācību misijas Irākā nākotni.
2015.gadā Irāna parakstīja kodolvienošanos ar ASV, Franciju, Krieviju, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī Vāciju.
Lai gan Irāna ir solījusi sadarboties ar IAEA inspektoriem, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas līderi aicinājuši to pārdomāt atteikšanos no savu saistību izpildes.
