ES apsveic “lūzumu” sarunās ar Turciju par migrācijas krīzi 1
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi pirmdienas vakarā apsveica panākto “lūzumu” sarunās ar Turciju par vienošanos migrācijas krīzes ierobežošanai, bet atlika lēmuma pieņemšanu līdz nākamās nedēļas samitam, lai apspriestu Ankaras jauno prasību detaļas.
Turcijas premjerministrs Ahmets Davutolu sarunās Briselē pārsteidza ES valstu līderus, pēkšņi lūdzot palielināt palīdzību Turcijai par trim miljardiem eiro un līdz jūnijam nodrošināt Turcijas pilsoņiem bezvīzu režīmu ar ES.
Viņš sacīja, ka apmaiņā pret to Turcija varētu uzņemt atpakaļ visus nelegālos migrantus, kas ieradušies Grieķijas salās. Davutolu arī ierosināja vienošanos, saskaņā ar kuru ES izmitinātu vienu Sīrijas bēgli no nometnēm Turcijā apmaiņā pret katru sīrieti, kuru Turcija uzņemtu no Grieķijas.
Pēc tam, kad ES valstu līderi “silti apsveica” Turcijas priekšlikumus, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks sacīja, ka viņš tagad pievērsīsies juridiskām detaļām, lai panāktu galīgu vienošanos ES samitā, kas 17. un 18.martā notiks Briselē.
“Mēs visi apzināmies, ka faktiski mums tagad ir lūzums,” Tusks sacīja pēc samita rīkotā preses konferencē.
Tusks, kurš pirms samita bija apmeklējis Turciju, Grieķiju un Balkānu valstis, sacīja, ka panāktais lūzums ir liels solis centienos izbeigt Eiropas lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kas bija vienošanās ar Turciju galvenā ierosinātāja daļēji tāpēc, lai mazinātu viņas pašas “atvērto durvju” patvēruma politikas sekas, piesardzīgi atbalstīja pirmdien panākto vienošanos.
“Tas ir lūzums, ja tas kļūst par realitāti,” Merkele sacīja reportieriem.
Turcija vēl nav izpildījusi novembrī ar ES panāktu vienošanos, kas paredz, ka Turcija saņems no ES trīs miljardus dolāru par migrācijas plūsmas ierobežošanu Eiropas virzienā.
Davutolu pirmdien pārsteidza ES līderus, piedāvājot uzņemt atpakaļ visus nelegālos migrantus no Grieķijas.
Viņš sacīja, ka piedāvātā sīriešu bēgļu apmaiņa ir “spēles maiņa”. Davutolu arī noliedza, ka Turcija “pieprasa” naudu, un aicināja pasauli dalīties ar Sīrijas bēgļu uzņemšanas slogu.
Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nosauca šo plānu par “reālu spēles mainītāju” un uzstāja, ka tas ir “juridiski iespējams”, par spīti cilvēktiesību organizāciju jautājumiem, vai ar šo plānu netiks pārkāpti starptautiskie likumi par izturēšanos pret bēgļiem.
Nodrošināt vienošanos nākamnedēļ paredzētajā ES samitā tomēr var būt grūti, ņemot vērā dziļās domstarpības, kuras migrācijas krīze ir radījusi ES. Pret migrāciju noskaņotais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns var uzlikt veto sīriešu izmitināšanas darījumam.
ES valstu līderi pirmdienas samita noslēguma paziņojumā pavēstīja, ka “neregulārās migrantu plūsmas pa Rietumbalkānu maršrutu tagad ir beigušās”.
Nākamnedēļ ES valstu līderiem ir jāvienojas par plānu līdz gada beigām atjaunot Šengenas zonas pilnīgu funkcionēšanu, ko dažas zonas dalībvalstis ir faktiski apturējušas, slēdzot savas robežas migrantiem.
Viņiem arī jāapstiprina plāns par 700 miljonu eiro palīdzību Grieķijai, kuras premjerministrs Aleksis Ciprs ir solījis, ka viņš neļaus ES pārvērst šo valsti par “dvēseļu noliktavu”.
