ES Aizsardzības komisārs: “Eiropai ir jāgatavojas sastapties ar Krievijas armiju pēc 6-8 gadiem” 212
Eiropas Savienībai ir ātri jāpastiprina savas aizsardzības spējas, jo Krievija pēc sešiem līdz astoņiem gadiem var būt gatava konfrontācijai. To intervijā ziņu aģentūrai Reuters sacīja pirmais Eiropas Savienības (ES) aizsardzības komisārs.
Andrius Kubiļus, bijušais Lietuvas premjerministrs, ir izraudzīts jaunajam amatam, lai veicinātu kontinenta bruņojuma rūpniecību, panākot, ka ES valstis vairāk tērē Eiropas ieročiem un kopīgi iepērk ieročus, kā arī panākot, ka uzņēmumi vairāk sadarbojas pāri robežām.
Jaunais amats atspoguļo to, ka kopš 2022. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā, drošība ir izvirzījusies ES politiskās darba kārtības augšgalā.
“Aizsardzības ministri un NATO ģenerāļi ir vienisprātis, ka Vladimirs Putins pēc 6-8 gadiem varētu būt gatavs konfrontācijai ar NATO un ES,” tā trešdien sacīja Kubiļus, kurš ir nikns Krievijas kritiķis un Ukrainas atbalstītājs.
“Ja mēs šīs prognozes uztveram nopietni, tad tas ir laiks, kad varam pienācīgi sagatavoties. Un tas ir īss laiks. Tas nozīmē, ka mums ir jāpieņem ātri lēmumi, turklāt vērienīgi,” sacīja viņš.
Kubiļus sacīja, ka viņa pirmais darbs komisāra amatā būs kopā ar ES augstāko diplomātu kandidāti Kaju Kallasu izpētīt, kādi resursi Eiropas Savienībai ir nepieciešami, lai būtu gatava militāram izaicinājumam. Viņa mērķis ir pabeigt izpētes pētījumu pirmo 100 dienu laikā.
Viņš sacīja, ka desmit gadu laikā kopš finanšu krīzes Eiropas aizsardzības nozare ir “neapmierinošā stāvoklī”, jo nav ieguldīts vairāk nekā triljons eiro.
Kubiļus sacīja, ka viņu gaida grūta cīņa pret vairākām ES valdībām, kuras ļoti piesardzīgi izturas pret to, lai dotu Briselei ietekmi uz valstu aizsardzības nozares organizēšanu.
Eiropas Komisijai nav juridisku pilnvaru formulēt aizsardzības politiku, un ES valstis savu aizsardzību koordinē ar NATO starpniecību.
Kubiļus uzskata, ka viņa darbs papildina NATO, nevis konkurē ar to. “Eiropas Savienībai nebūs aizsardzības plānu vai militārās vadības, kā tas ir NATO, bet Eiropas Savienībai ir instrumenti, lai iegūtu lielāku finansējumu, kā tas nav NATO,” teica ES Aizsardzības komisārs.
Kubiļus “priecātos”, ja nākamajos gados varētu ieguldīt vairāk nekā 500 miljardus eiro, lai veicinātu Eiropas aizsardzības rūpniecību.
Taču viņš nav tik pārliecināts par to, kur iegūt šo naudu: “Ne man ir jāzina… Aizsardzības komisāram ir jāzina, kur tērēt naudu, nevis kā to iegūt. Tas ir pārējo komisijas locekļu ziņā,” viņš skaidroja.
Kubiļus arī ieminējās, ka aizsardzības nozares finansējuma paplašināšanai varētu emitēt kopīgas aizsardzības obligācijas, izmantot līdzekļus no Eiropas pēcpandēmijas atveseļošanas un noturības mehānisma vai izmantot Eiropas Investīciju bankas līdzekļus.
