Ērzeli Simbolu gandrīz pārstrādā desās 0
Viens no labākajiem Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa jaunajiem ērzeļiem Simbols savu kārtu Inešu pagasta kautuvē “Aibi” gaidīja vairākas dienas. Nepilnus septiņus gadus veco zirgu īpašnieks par 136 latiem bija nodevis “pārstrādei desās”. Tikai liktenīgas nejaušības dēļ viņu izdevās izglābt.
Zirgkopības speciālisti uzskata, ka ērzeļa nokaušana būtu liels zaudējums Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarbam.
Par mata tiesu no nāves
Jauno ērzeli Simbolu, sauktu arī par Tornado, savas ķēves aplecināšanai bija noskatījis Kārlis Zauers, taču nekādi nav varējis sazvanīt tā īpašnieku Juri Birzenieku. “Meklēju informāciju datu centrā un ieraudzīju, ka ērzelis jau atrodas kautuvē!”
Kārlis atceras, ka tas notika 13. maijā – kā vēlāk izrādījās, šis datums Simbolam bija laimīgs. Kārlim kautuvē “Aibi” izdevies noskaidrot, ka ērzelis vēl ir dzīvs. “Tālāk sākās liela zvanīšana pa telefonu, jo teicu, ka gribam viņu dabūt ārā no kautuves. Kautuves īpašnieku tramdījām visu dienu, kamēr viņš sāka interesēties, kāpēc šis zirgs ir tik īpašs,” viņš stāsta.
Simbola glābšanas akciju Kārlis organizējis kopā ar draudzeni Jeļizavetu – abi jaunie ļaudis ir diplomēti zootehniķi un audzē divus zirgus. “Uz kautuvi braucām ar domu, ka zirgam varētu arī būt veselības problēmas un tas ir viņa mocību risinājums.
Kad mums parādīja Simbolu, redzējām, ka ērzelis ir novājējis, taču ar veselību viņam viss kārtībā. Kautuves īpašniekam par zirgu piedāvājām 450 latus, viņš divas stundas vēl domāja – dos vai nedos,” stāsta Kārlis. Simbols, par mata tiesu izglābies no nāves, tās dienas vakarā nokļuva zemnieku saimniecības “Rūja” stallī.
Saimnieks taisnojas
“Simbols ir viens no labākajiem jaunajiem ērzeļiem, ar ļoti labu tipu – masīvs, bet elegants, bez būtiskām eksterjera kļūdām,” apliecina ieraksts sertificēto Latvijas vaislas ērzeļu katalogā. Piecdesmit piecu Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ērzeļu vidū pēc eksterjera Simbols ierindojas pirmajā trijniekā. Kopš 2008. gada ērzelis iekļauts Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programmā. Tās mērķis ir saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti par apdraudētu populāciju. Par šādu apdraudētu populāciju atzīti arī Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieki.
Piesakot dzīvnieku programmā, īpašnieks ar parakstu apliecina, ka apņemas to nepārdot, nedāvināt vai nelikvidēt. Ērzelim vai ķēvei piecu gadu laikā jādod vismaz viens pēcnācējs, bet saimnieks katru gadu saņem 200 eiro atbalsta maksājumu.
Simbola iepriekšējam īpašniekam Jurim Birzeniekam par ērzeli jau bija samaksāti 800 eiro. Simbolam ir viens pēcnācējs, šogad gaidāmi vēl divi. Ja zirgs būtu nokauts, īpašniekam nāktos atmaksāt atbalsta maksājumus.
J. Birzenieks, kura saimniecība atrodas Līvbērzes pagasta “Līgotnēs”, vaicāts par iemesliem, kāpēc Simbolu nodevis kautuvei, nespēj paskaidrot savu rīcību, vien nosaka, ka priecājas par ērzeļa izglābšanu. “Pats esmu zootehniķis pēc izglītības un visu mūžu ar zirgiem strādājis, tāpēc nožēloju, ka tā sanāca,” viņš neveikli taisnojas, noliedzot iepriekš stāstīto par naudas grūtībām. “Nē, tas nebija naudas dēļ. Kas tad tā par naudu!”
Nav vienīgais gadījums
Juris Birzenieks ir Latvijas Zirgaudzētāju biedrības biedrs. Organizācija savulaik sniegusi atzinumu par Simbola atbilstību ciltsdarba programmai un ir atbildīga arī par tās pārraudzību. Biedrības prezidents Edgars Treibergs par notikušo ir pārsteigts: “Ja īpašniekiem rodas kādas problēmas, tad viņi mums zvana un mēs palīdzam atrast kādu, kas šīs saistības pārņem. Šādus zirgus taču normāli cilvēki pārdod, nevis nodod gaļai!”
Lai gan E. Treibergs apgalvo, ka šis ir nebijis gadījums biedrības vēsturē, viņa kolēģe pieredzējusī zootehniķe Pērle Strauta zina stāstīt, ka pirms četriem gadiem no Zilupes zirgaudzētavas uz kautuvi aizvestas divas grūsnas šķirnes ķēves. Toreiz veterinārārsta kļūda beigusies traģiski – ķēves tika nokautas.
P. Strauta Simbola nonākšanu līdz kautuvei nosauc par murgu: “Tas būtu ārprātīgs zaudējums. Šo ērzeli taču vajadzēja turēt kā zeltu, jo mums nav daudz ar tādu izcelsmi un stāju!”
Viņa savulaik zirgu paglābusi no kastrēšanas. “Toreiz piespiedu Jurim Birzeniekam nopirkt Simbolu, taču tagad viņa dzīve laikam pamatīgi sagriezusies,” spriež P. Strauta – viņu bija sasniegušas runas par “Līgotņu” saimnieka aizraušanos ar “zaļo pūķi”, tāpēc bijis nemierīgs prāts par ērzeļa likteni.
Kautuves “Aibi” pārstāvis, kurš savu vārdu nevēlējās nosaukt, atzīst, ka reizēm nokaušanai tiek atvesti arī veseli, labi zirgi. Tiesa, šādos gadījumos dzīvnieki parasti nonāk glābēju rokās, apgalvo kautuves pārstāvis: “Viņi jau mums zvana, neliek miera. Dodam dzīvniekmīļiem tos dzīvniekus.” Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas kautuvēs likvidēti 1342 zirgi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Notikums ar šķirnes ērzeli nonācis arī līdz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieku ausīm. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas eksperte Evita Leitāne uzsver, ka ārkārtas gadījumā kautuves veterinārārstam ir tiesības izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu dzīvnieka aizsardzības labā.
Lai nebūtu kauna traips
Simbolam visi pārdzīvojumi aiz muguras – ar asti gaiņādams mušas, zirgs jaunajā dzīvesvietā pilnu muti plūc sulīgo pļavas zāli. Tā uzmanību piesaista vien zirgu bars, kas atskrējis aplūkot kaimiņu. Simbols palaiž ērzeļa cienīgu zviedzienu, tad atkal pievēršas ēšanai. “Vēl jau nevar redzēt to ērzelisko dabu, jo pats svarīgākais viņam ir dabūt masu, nevis domāt par ķēvēm,” saka zirga jaunais saimnieks Kārlis Zauers. Simbolam vēl daudz zāles jāapēd, lai sāktu līdzināties labi barotajam ērzelim, kāds redzams kataloga fotoattēlā. K. Zauers spriež, ka nepieciešami stingrāki ierobežojumi īpašniekiem, kas ar saviem zirgiem uzņēmušies saistības, kā arī atbildīgajām organizācijām rūpīgāk jāveic pārraudzība: “Citādi Latvijas zirgaudzētājiem atkal var gadīties šāds kauna traips.”
