Ērtam priekšnamam nevajag daudz! Ieteikumi, kā to mājīgāk iekārtot 0
Autors: Rebeka Rogale, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Iekārtojot mājokli, parasti vairāk tiek domāts par viesistabu, virtuvi vai tehniskām lietām, kamēr priekšnams bieži paliek it kā novārtā. Taču ērts priekšnams ir svarīgs ne tikai mājiniekiem, lai izietu no mājām un atgrieztos tajās labā omā, bet arī viesiem, lai sajustos gaidīti.
Priekšnams kā neliels stāsts atklāj mājokļa saimnieku dzīvesveidu un raksturu, taču privātmāju un dzīvokļu priekšnamu iekārtošanas principi tomēr atšķiras. Vējtvera funkcija un norobežošanās no ārpasaules svarīgāka privātmājām. Tajās lielāko problēmu sagādā dubļi, mitrums, tīrības uzturēšana. Savukārt dzīvoklī vairāk jādomā par virsdrēbju un apavu novietošanu un glabāšanu, ērtumu un telpas ekonomiju.
Patiesībā priekšnams ir ļoti svarīga telpa, jo tas ir kā savdabīga robežšķirtne starp ārpasauli un mājokli, aizsargājot no trokšņiem, putekļiem utt., reizē tas kalpo kā visa mājokļa vizītkarte.
Nereti krietni jāpalauza galva, kā telpu iekārtot tā, lai būtu gan ērti, gan acij tīkami, īpaši nelielos priekšnamos. Turklāt nedrīkst aizmirst arī apģērba novietošanu un glabāšanu.
Vispareizāk būtu sākt ar prasību minimumu gan apdarē, gan iekārtojumā un pēc tam izvērst to plašāk atbilstoši telpas platībai un saimnieku materiālajām iespējām.
* Nepieciešamas kvalitatīvas ārdurvis. Ja atļauj durvju ailas izmēri un materiālās iespējas, vislabāk ierīkot divas durvis. Pirmās drošībai, otrās – papildu skaņas izolācijai. Kaut gan mājokļa drošības speciālisti nereti iesaka rīkoties pretēji – ārdurvis veidot skaistumam, bet iekšdurvis aprīkot ar vairākām atslēgām utt.
* Jāizvēlas atbilstoša dekoratīvā apdare, ko viegli kopt un kas ir izturīga pret mitrumu. Šā iemesla dēļ bieži dzirdēti ieteikumi par tumšas krāsas sienām vai raibiem linolejiem, kas tomēr nav labākā izvēle. Galvenais ir nevis materiāli, uz kuriem neredz netīrumus, bet gan apdare, ko var ērti notīrīt un kas harmonē ar pārējo mājokļa interjeru. Sienām derēs pat baltas tapetes vai krāsojums, ja sienas būs pareizi sagatavotas, to ārējie stūri apstrādāti ar metāla profiliem (lai neizdruptu), bet segums pārlakots ar caurspīdīgu laku, lai to iespējams kopt ar mitru drānu. Grīdām ieteicamas neslīdošas flīzes ar nodilumizturību PEI 3 -5, cieto kokšņu – ozola, dižskābarža un eksotisko šķirņu koka grīdas, ko iespējams pārslīpēt. Var lietot arī masā krāsotus laminātus, kam virsējās kārtas biezums ir no 0,5 cm un vairāk, vai izturīgu laminātu.
* Jāievēro princips – ceļš un vieta. Tas nozīmē, ka priekšnamā jābūt skaidri nolasāmai kustības trajektorijai – ceļam, kas ved tālāk mājoklī, un vietai, kur novietot virsdrēbes un apavus. Arī tad, ja priekšnams ir ļoti neliels, tajā jāparedz ērta kustēšanās un jāizvieto pēc iespējas mazāk mēbeļu.
* Jāizvēlas telpas platībai atbilstošas mēbeles. Lielā telpā nebūs nekādu problēmu izvietot gan sienas skapi, gan ikdienas virsdrēbju novietni un spoguli. Dažreiz atliks vieta arī ērtam klubkrēslam, kādam mākslas priekšmetam vai pat mājdzīvnieka guļvietai. Turpretim mazā priekšnamā jāizmanto katrs centimetrs un niša, lai ietilpinātu nepieciešamo. Viens no pasaules vadošajiem dizaineriem Terenss Konrans iesaka pēc iespējas vairāk izmantot iebūvējamas mēbeles, jo tās vairāk nekā brīvi stāvošas ekonomē telpu. Piemēram, sienā iebūvēts skapis ar tai pieskaņotu apdari ir pietiekami nemanāms, lai pirmajā brīdī to uztvertu kā sienu.
Nelielās telpās labāk iztikt ar pašu nepieciešamāko – apavu novietni, drēbju pakaramo, nelielu plauktiņu un spoguli, bet nesezonas apģērba glabāšanu pārvietot uz kādu citu telpu, lai priekšnamu nedaudz atslogotu, nekā pieblīvēt telpu līdz pašiem griestiem, uz skapjaugšas novietojot kastes un somas. Ja tomēr nav citas iespējas, kur visu salikt, visoptimālākais būs vienota apjoma skapis no grīdas līdz griestiem ar bīdāmām durvīm, kas ietaupa vietu un ko vajadzības gadījumā var komplektēt arī ar spoguli. Tomēr ļoti jāuzmanās ar gabarītu izvēli un novietojumu, lai skapis nelielajā telpā neaizsegtu dienasgaismas plūsmu, netraucētu kustību un neizskatītos kā milzīgs blāķis.
Pareizi jāapgaismo. Priekšnamos lielākoties nav logu, un dienas gaisma šeit iekļūst no citām telpām (izņēmums – privātmāju halles vai priekšnami ar stiklotiem vējtveriem). Tāpēc ļoti svarīgi, lai tajā būtu pietiekams apgaismojums gan dienas, gan vakara laikā. Standarta spuldze telpas centrā, kā tas ieplānots padomju laiku daudzdzīvokļu namos, izgaismo tikai daļu telpas, radot garas ēnas un atstājot tumšus stūrus, kas telpu padara vizuāli vēl šaurāku, tumšāku un neomulīgāku.
Piemērotāki būs vairāki griestos iebūvēti gaismekļi, ko kombinē ar iebūvēto skapju apgaismojumu un tiešo apgaismojumu pie spoguļa. Ja priekšnams ir kā gaitenis, kas ved uz citām telpām, tajā iespējams paredzēt arī nakts apgaismojumu, ko iebūvē grīdā vai sienā virs grīdas līstēm (lai nespīdētu acīs). Ja priekšnams ir plašs un savienots ar citām telpām vai kāpnēm, tad ērtāk, ja apgaismojumu var ieslēgt/izslēgt no vairākām vietām, nestaigājot kādu ceļa gabalu pa tumsu. Šādā gadījumā jau laikus jāieplāno krustslēdži. Izdevīgs ir arī sensorveida apgaismojums, kas ieslēdzas, uztverot kustību vai, piemēram, atverot durvis.
