Erotisks trilleris Ozona gaumē – “Dubultais mīlnieks” 1
Kārtējā kino repertuārā nonākusī lente no šī gada Kannu kino festivāla programmas – Fransuā Ozona „Dubultais mīlnieks” – bija nominēta Zelta palmas zaram un, svinot režisora piecdesmito dzimšanas dienu, turpina spēlēties ar šī kino autora iemīļotajām tēmām.
Nav daudz tādu ne tikai Eiropas kino autoru, kuri uzticīgi un gadiem ilgi pēta vienas un tās pašas tēmas un tajā pat laikā nekļūst garlaikoti un garlaicīgi, jo viss iespējamais to atainošanas arsenāls izsmelts. Francūzis Fransuā Ozons ir viņu vidū, un, pat par spīti tam, ka nule kā nosvinējis 50. dzimšanas dienu, viņš nav zaudējis jauneklīgas ambīcijas, kā pielikt savu artavu kino valodas pušķošanā. Tas gan pilnībā neattiecas uz viņa jaunāko filmu „Dubultais mīlnieks”, kas nule kā nonākusi Latvijas kino repertuārā, bet karjeru kopumā, taču arī viņa jutekliskajā trillerī netrūkst ne provokāciju, ne identitātes meklējumu, turklāt, kā jau saka priekšā nosaukums, arī dubultnieka motīva, un tam ir īpaša loma stāsta virzībā.
Kloē ir mazliet pāri 20, un jaunā sieviete, nespēdama samierināties ar tukšumu un jucekli savā dzīvē, dodas pie psihoanalītiķa. Pols Meijers ir izskatīgs, raisa meiteni uz atklātību, un jau drīz abi ir iemīlējušies. Taču, kad viņi sāk dzīvot kopā, kādā dienā Kloē uz ielas pamana vīrieti, kas izskatās mats uz mata kā viņas mīļotais. Kā atklājas, Luī Delors ir Pola dvīņubrālis, turklāt abus saista ļoti sāpīgas atmiņas, kas apzināti lika pārcirst visas saites.
Scenāriju veidojot pēc amerikāņu rakstnieces Džoisas Kerolas Outsas romāna „Dvīņu dzīves” motīviem, tāpat kā oriģināldarba autore, arī Fransuā Ozons lavierē starp dažādiem žanriem, bet ar filmas ritmisko, kā arī vizuālo risinājumu tuvojas arī citu „rāmjos neieliekamu” režisoru (arī Alfrēda Hičkoka, Romāna Polaņska, Braiena de Palmas, Deivida Kronenberga, Pola Verhovena, Pedro Almodovara un citu) daiļradei, uz lielā ekrāna ļaujot triumfēt seksam, satīrai un apzinātam melodramatismam, kā arī šausmu devai, kuru smagumu uz saviem pleciem iznes jau Ozona iepriekš atklātā modele un aktrise Marine Vahta. Viņa spēlēja galveno lomu režisora ne mazāk erotiskajā trillerī „Jauna un skaista” (2013), arī Kannu konkursantē, kuras galvenā varone, zaudējusi nevainību, uzsāk eksperimentus ar savu seksualitāti un kļūst par meiteni pēc izsaukuma.
Ozona apzināti kāpinātais ritms Kloē dzīvi padara par murgu un atklājumu piesātinātu kokteili, kurā realitāte un izdomātais savijas ar diezgan nežēlīgām emocionālām spēlītēm, taču šoreiz režisora vīzijā trūkst viena būtiska elementa. Par spīti sižetiskajai, verbālajai un vizuālajai pārbagātībai, „Dubulto mīlnieku” var pielīdzināt savas spalvas apzināti pucējošam pāvam. Un viņa augstprātība ir tik iespaidīga, ka filma zaudē elementāru cilvēcību, pārvēršoties gan franciskā līdziniecē tik populārajai „Greja piecdesmit nokrāsu” triloģijai, gan par nenoslīpētu erotisku trilleri, kurā krietni pārforsēti žanram tik būtiskie elementi un atņemts baudījums.
„Dubultais mīlnieks”/”Amant Double”/”The Double Lover”
Francija, Beļģija, 2017
Režisors: Fransuā Ozons
Lomās: Marine Vahta, Žeremī Renjē, Žaklīna Bisē
