Kamēr mudra, dzīvā dievības izpausme, meditē, viņai uz pieres starp uzacīm iezīmē punktiņu un kāju pēdas un pirkstus iekrāso sārtā krāsā. Uz sejas uzklāj nelielu daudzumu sandala pastas, ar kuru Indijā nereti pārklāj dieviešu statujas. Kopš šā brīža sieviete-Šakti vairs nav sieviete tās personificētajā ķermeniskajā veidolā, bet pārtop par bezpersonisku mistisko avotu un visa esošā matrici – pašas esamības atslēgu. Sieviete pārvēršas par sievišķo dēmonisko spēku, kas rituāla laikā paceļ viņu pār parasto ikdienišķo ķermenisko veidolu. 0
Partneris ar īpašu mantru lasīšanu godina mudru. Šis rituāla posms virzīts uz dziedzeriem, kas saistīti ar slepeno endokrīno enerģiju – odžu, un tāpat uz čakru zonām, kas pārstāv septiņu smalko ķermeņu lotosus, pa kuriem virzās Kundalīni enerģija. Odža – tā ir smalkā enerģija, kuras apzināta uzkrāšana un kultivēšana sniedz vīriešu vai sieviešu kārtas adeptam iespēju rīkoties ar personisko gribu. Tā ir arī enerģijas avots, kas ģenerē personisko maģisko spēku. Šīs sarežģītās procedūras laikā vīrieša un sievietes apziņa mainās, paceļot to uz augstākiem esības līmeņiem. Vīrietim viņa partnere ir dieviete, bet sieviete sevī izjūt pārdabisko Šakti spēku, un, kamēr ilgst rituāls, kas noris viņpus parastās laika uztveres robežām, vīrietis kļūst par Šivu.
Kreisās rokas ceļa tradīcija nereti dēvē cilvēka ķermeni par “deviņu vārtu templi” – divas acis, divas ausis, divas nāsis, mute, anālā atvere un penis/vagīna. Caur deviņiem vārtiem cilvēkā iekļūst visas materiālās pasaules jutekliskās izpausmes, kas kļūst par mūsu realitāti, un caur šiem deviņiem vārtiem mēs radām personiskās materiālās pasaules, kurās paši dzīvojam. Sievietes un vīrieša ķermeņu savienošanās ir galējais akts – robežas pārkāpšana, aiz kuras apziņai atklājas sakrālā telpa, uz ko virzīts viss rituāls – divi deviņu vārtu tempļi savienojas. Kreisās rokas ceļa rituālos dzimumaktu veic ilgi un lēni, atšķirībā no rietumnieciskās pieejas seksam kā nervozam lēcienam uz orgasmu.
Tas ir atšķirīgs moments ne tikai kreisās rokas ceļa tantrai, bet tāpat kopīgs aspekts indiešu jutekliskuma izpausmei, kas jau senatnē erotisko baudu pārvērta mākslā. Adepta mērķis nav ātri atbrīvoties no seksuālās spriedzes, bet novest šo spriedzi līdz gandrīz neizturamai pakāpei, pārkāpjot normālas seksualitātes robežas. Reizēm, lai to sasniegtu, adepts guļ kails vienā gultā ar sievieti-šakti vairākas naktis un tikai tad tai pirmo reizi pieskaras. Tā rada bioelektrisko apmaiņu starp partneriem, kas pastiprina finālā dzimumakta efektivitāti. Saskaņā ar tantru pat vizuāls kontakts ar partneri ir erotiskās saskarsmes izpausme. Viens no tradicionālajiem sagatavošanās posmiem slepenajam rituālam ir tāds, ka adepts klusējot raugās sava partnera acīs, un tikai tad ir pieļauts viens vienīgs maigs pieskāriens. Ilgstošs skatiens turpinās daudz ilgāk, nekā to raduši darīt mūsdienu cilvēki.
