Ernests Sviklis: Stipra izglītība jaunā Jūrmalā 14
Šobrīd noris vairākas publiskas cīņas – par hokeju, par vakcīnām, teritoriālo reformu, koku izciršanu. Bet ir cīņas un cīnītāji, kas visbiežāk paliek slēptas skatam. Viena no tādām ir izglītība.
Izglītības sistēmas pilnveide prasa lielas ilgtermiņa investīcijas un to rezultāts nav uzreiz saskatāms. Tomēr tieši izglītība ir bezgala svarīga sabiedrības pamata un nākotnes veidošanā.
Kvalitatīva izglītības sistēma ir priekšnosacījums pilsētas ilgtspējīgai attīstībai.
Skolotājs ir cilvēks, kurš ikdienā visciešāk ir iesaistīts izglītības procesā un pārzina izglītības “virtuvi”. Tieši pilsētas ieguldījums skolotājos būs tas, kas noteiks izglītības kvalitāti nākotnē.
Skolotāji ir kapitāls, kurā, investējot šodien, lielākie ieguvēji būs mūsu bērni. Ieguvums no izglītības sistēmas sakārtošanas un attīstības pilsētā ilgtermiņā būs nenovērtējams – jaunie prāti neaizplūdīs mācīties uz Rīgu, ar laiku arī apkārt esošo, tuvējo pašvaldību jaunie censoņi un speciālisti izvēlēsies Jūrmalu par vietu savas izglītības ieguvei.
Ja Jūrmala izglītības jomā vēlas konkurēt ar Rīgu un citām Pierīgas teritorijām, ir svarīgi noturēt esošos, pašvaldības izglītības iestādēs strādājošos pedagogus un piesaistīt jaunus mācībspēkus.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē skolotāju izvēli par labu kādai konkrētai izglītības iestādei vai pašvaldībai, ir atalgojuma un bonusu sistēma. Būtiski ir palielināt pašvaldības līdzfinansējumu valsts mērķdotācijām skolotāju algām, kā arī nodrošināt sociālās garantijas, nepieciešamības gadījumā – dzīvesvietu.
Ikvienam cilvēkam ir svarīgi justies novērtētam un cienītam, neapšaubāmi, adekvāta un motivējoša samaksa par paveikto darbu ir lielisks veids, kā ilgtermiņā veidot kvalitatīvu pedagogu korpusu pilsētā. Tāpat pedagogu piesaistē būtu svarīgi regulāri sadarboties ar Latvijas Universitāti un Iespējamās misijas projektu “Mācītspēks”.
Šā projekta ietvaros ir iespēja piesaistīt skolotājus, kuri ne tikai mājo reālu pieredzi dažādu nozaru jomās, kas nav tiešā veidā saistītas ar pedagoģisko darbu, bet ir arī apmācīti pedagoga darbam atbilstoši jaunākajām un progresīvākajām metodēm.
Skolotājam svarīgs ir atbalsts no darba devēja – gan skolas, gan pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāja. Atbalsts saprotams kā ar skolas vadības un palīdzības personāla – psihologa, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga un citu – iesaisti nestandarta situāciju risināšanā, tā arī apziņas vairošanā, ka darba devējs, vajadzības gadījumā, aizstāvēs no nepamatotām apsūdzībām vai pārestībām.
Mums visiem ir svarīga drošības un pleca sajūta personīgajā dzīvē un profesionāli. Apziņa, ka neesi viens ar savu problēmu un ka darba devējam rūp tevis aizsardzība un labsajūta, nodrošina darbinieku lojalitāti un maksimālu atdevi darbā ilgtermiņā.
Skolotājam ļoti būtisks ir atbalsts arī profesionālo iemaņu pilnveidē. Ministru kabineta noteikumi nosaka mācību apjomu, kādu katram pedagogam regulāri jāapgūst, bet nenosaka saturu. Skolotāji stiprina zināšanas klasvadībā, izzina bērnu vecumposmu īpatnības, apgūst psiholoģiju, didaktiku, kā arī seko līdzi aktualitātēm sava mācību priekšmeta kompetencēs.
Tas ir liels apjoms. Skolotājiem ir grūti izvēlēties virzienus, kādos apgūt papildus zināšanas, rezultātā radot situāciju, kad profesionālā pilnveide notiek haotiski, reizēm pat bez mērķa. Lai profesionālā pilnveide būtu jēgpilna un dotu patiesu labumu skolotājiem, skolēniem un izglītības sistēmai kopumā, artavu jāsniedz ne tikai pašam skolotājam, bet arī izglītības iestādei un pašvaldībai.
Pašvaldībai nav jāveic stingra skolu kontrole, gluži otrādi, tai ir vien jābūt par partneri un stimulējošu atbalstu izglītojošā personāla profesionālajā attīstībā.
Sadarbojoties ar izglītības iestādēm, pašvaldības izglītības speciālistiem jāveido vidēja termiņa stratēģija pedagogu profesionālajai pilnveidei un jāizvirza katra gada prioritātes – audzināšanas un vērtībizglītības jomā, sociālās un pilsoniskās apziņas veidošanā, klasvadības un skolēncentrētas mācīšanās procesā.
Pie pilnvērtīga rezultāta visātrāk un kvalitatīvāk var nonākt, ja visas pašvaldības izglītības iestādes darbosies pēc vienota pilnveides plāna.
Tāpat svarīgi izcelt metodiskā darba nozīmi katras izglītības ieguves iestādes un pašvaldības līmenī. Metodiskais darbs ietver gan jau minēto profesionālo pilnveidi, gan tādas skolas darba šķautnes kā skolotāju sadarbība jomas ietvaros – izkopjot un pilnveidojot priekšmetu saturu un didaktiku.
Svarīgi, ka pašvaldība stimulē skolu sadarbību – vienas mācību jomas skolotāju līmenī, jomu vadības, kā arī izglītības iestāžu vadības līmenī. Pašvaldības iniciatīva ir nozīmīga kopēju izglītības problēmu risināšanai.
Skolotāju savstarpējā sadarbība, kompetenču pilnveide un izaugsme ir vieni no būtiskākajiem nosacījumiem attīstošas kopienas veidošanā. Doma, ka mūsdienu dinamiskajā sabiedrībā ir nepieciešams nemitīgi pilnveidoties, nodrošina kopīgu izaugsmi un uzplaukumu.
Lai tas notiktu, svarīgi, ka mācības ir plānotas, balstoties reālajā situācijā un ņemot vērā skolotāju un skolu vajadzībās, kā arī ir jēgpilnas – neko nevajag darīt ķekša pēc.
Reizēm ir grūti ieguldīt līdzekļus, laiku un enerģiju jomā, kur atdevi neredzam tūlīt, bet, bieži vien, tieši šīs jomas ir sabiedrības celmlauži.
Investējot izglītības sistēmā, īpaši skolotājos, šodien, mēs nodrošināsim gaišāku nākotni sev un saviem bērniem rīt. Kopā mēs veidosim pilsētu, kas aug, elpo un ir dzīva.
