Ērkšķogu krūms brūnē un nomet lapas 0
“Ērkšķogu krūms izaug apmēram par 20 cm, tad tam nobirst lapas, paliek brūns un sāk dzīt atkal jaunus dzinumus. Tā jau trīs gadus ākstās. Kā rīkoties, lai izaudzētu normālu krūmu?” Aija Vēzīte Gulbenes novadā
Konsultēja Pūres dārzkopības pētījumu centra pētniece VALDA LAUGALE un Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošais pētnieks KASPARS KAMPUSS.
Iespējams, audzēšanas vieta nav piemērota ērkšķogu prasībām – augsne ir pārlieku mitra vai arī krūms iestādīts pilnīgā aizvējā un nepietiekamas gaisa cirkulācijas dēļ slimo ar miltrasu vai lapu plankumainībām.
Lai gan ērkšķogām ļoti patīk mitrums, tām neder zemas, purvainas vietas, kur ilgstoši uzkrājas ūdens. Augsnei noteikti jābūt ar labu drenāžu, gaisa un ūdens caurlaidīgai. Ērkšķogas aug ielabotās dažādu tipu augsnēs, bet vislabāk – smilšmālā vai mālsmiltī, kur daudz organisko vielu. Audzēšanas vietai jābūt aizsargātai no valdošajiem vējiem, tomēr ne pilnīgi iežogotai. Slikta gaisa apmaiņa veicina slimību attīstību.
Svarīgi, lai ērkšķogas saņemtu sabalansētu mēslojumu. Katru gadu agri pavasarī, kad augsne jau atkususi un apžuvusi, ērkšķogām jādod slāpekļa mēslojums – aptuveni 15 g uz kvadrātmetru. Minerālmēslus viegli ierušina 1 m rādiusā ap krūmu, tad augs tos labāk izmanto. Pavasarī mēslošanai var izmantot arī vircu, kas atšķaidīta ar ūdeni attiecībā 1 : 8 – 10. Uz krūmu izlieto divus spaiņus šāda mēslojuma. Organisko, tāpat arī kālija un fosfora mēslojumu dod, sākot ar trešo gadu pēc stādīšanas, rēķinot ap 6 kg satrūdējušu kūtsmēslu, 20 g superfosfāta un 20 g kālija sulfāta uz kvadrātmetru. Organisko mēslojumu augsnē var iestrādāt reizi divos gados.
