Ēriks Loks atzīst, ka laikam ir naivs: Kāpēc, mīļie draugi, tad jūs dzīvojat te, nicināmajos Rietumos, ar amerikāņu pasēm? 51
Pirms kādiem 10-15 gadiem Rīgas skolām Daugavas stadionā bija sporta diena. Liels, liels pasākums, teju visas Rīgas skolas sabraukušas. Kā mākslinieciski ievirzīts cilvēkus, es esmu naivs un lētticīgs. Es kaut kā domāju, ka tas nacionālais jautājums jau ir kaut kur aiz muguras – manā jaunībā, šādi ar savu pieredzes stāstu dalīties TV24 raidījumā “Preses klubs” iesāk dziesminieks Ēriks Loks.
“Manos laikos bija parasta lieta, ka, nākot no skolas, ar kliedzieniem latiš krievu bērni atņēma man naudu, vai kādu nozīmīti, vai kaut ko fiziski nodarīja. Tagad man likās, ka tā jau tāda pagātne, ka tagad jaunie cilvēki taču brauc uz ārzemēm, satiek dažādu nacionalitāšu cilvēkus un komunicē pasaulē, turklāt mēs to tagad varam darīt brīvi atšķirībā no tā laika, kad mēs augām,” turpina mākslinieks.
Tomēr viņš atzīst, ka ir kļūdījies, jo viņam bijis milzīgs, šokējošs atklājums, ka tanī pasākumā bija virkne krievu skolu jaunieši, kas bija klaji un atklāti, un neslēpti naidīgi pret valsti, pret latviski runājošiem cilvēkiem.
“Man ir pazīstami pašam daudz labu čomu – krievvalodīgu cilvēku, es pat domās neesmu viņus sadalījis, vai viņi ir krievi, vai latvieši. Ir labi cilvēki, ar kuriem man ir forši komunicēt,” savu nostāju šajā jutīgajā jautājumā atklāj Loks.
Viņš nesaprot, kāpēc daudziem krievvalodīgajiem šeit tā nepatīk, kāpēc ir pretenziju tik daudz tik daudziem: “Kāpēc tad jūs te dzīvojat, mīļie draugi, ja jums te tik ļoti nekas nepatīk? Var taču dzīvot savā vidē, kur ir ērti izteikties un nav jāsaskaras ar kaut kādu nicināmu valodu.”
Loks arī pazīstot kādu cilvēku, kurš ir absolūts Krievijas fans, tomēr savam bērnam viņš ir nokārtojis Amerikas pavalstniecību, viņš ir nicināmajos Rietumos ar savu pasīti ticis. “Pasakiet man, kur ir tā loģika? Vai arī tādu šeit laikam meklēt nav vēts un te vēlreiz pierādās mans naivums un lētticība.”
