Ēriks Lingebērziņš: Teritoriālā reforma nāks par labu tūrismam 2
Autors – Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors
Virkne Latvijas pašvaldības gatavojas savās teritorijās rīkot iedzīvotāju balsojumus par administratīvi teritoriālo reformu, lai gan VARAM ministrs ir norādījis, ka gala vārds šajā jautājumā pieder valstij. Pierīgas novadu iedzīvotāji aktīvi pauž nevēlēšanos mainīt savas robežas, dažādi viedokļi ir arī attālākajos reģionos visā Latvijā.
Taču, manuprāt, teritoriālā reforma nāks par labu tūrisma nozarei, jo novadi, kas līdz šim dabiskā ceļā nav spējuši sadarboties, tagad būs spiesti saprast, ka, tikai apvienojot piedāvājumus, varam iedāvāt interesantus un daudzveidīgus piedāvājumus, ar kuriem piesaistīt tūristus. Kā sekmēt tūrismu kā reģionālās attīstības virzītājspēku? Plašāk par šo tēmu tiks diskutēts arī starptautiskajā zinātniskajā konferencē – “Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā”, kas notiks 26. aprīlī.
69,8% ārvalstu tūristu dodas uz galvaspilsētu
Latvijas atpazīstamība starptautiskā mērogā tūrisma nozarē nav augsta. Lai kā mums pašiem nešķistu, ka dažādi aicinājumi un tūrisma produkti ir atpazīstami un saistoši ceļotājiem visā pasaulē, ir jāapzinās, ka uz vienu, nelielu galamērķi tūristi nebrauks.
Ārvalstu ceļotāji no visām Latvijas pilsētām visbiežāk izvēlas Rīgu (69,8% viesu dodas uz galvaspilsētu), un arī tad tā visbiežāk ir tikai viena no pieturām, apceļojot visas Baltijas valstis kopumā.
Rīgā un tās apkārtnē (Jūrmalā, Siguldā) kopumā piedāvājums ir pietiekami plašs, lai tūristi šeit varētu pavadīt divas vai trīs dienas. Taču, kas notiek, ja ceļotāji izvēlas doties uz reģioniem? Vai tālāk no Rīgas ir tāds piedāvājums, lai ceļotājam būtu saistoši palikt ilgāk, nekā tikai vienu dienu?
Iespējas ir, bet neprotam tās piedāvāt kompleksi
Daudz un plaši tiek diskutēts par to, ka nepieciešams līdzsvarot tūrisma plūsmas sadalījumu starp Rīgu un pārējo Latviju, un tas ir pareizi, taču pirms mēs aicinām viesus uz Latvijas reģioniem, ir jāsagatavo atbilstošs piedāvājums.
Mēs nevaram cerēt, ka tūristi no Rietumeiropas, Skandināvijas vai vēl tālākām vietām masveidā brauks tūkstošiem kilometru, lai apskatītu vienu muzeju, vai pārnakšņotu vienā muižā, ja tās apkārtnē nebūs citu tūrisma objektu un brīvā laika pavadīšanas iespēju. Patiesībā arī vietējie ceļotāji no Rīgas, plānojot atpūtu, vēlas divu līdz trīs dienu programmu ar nakšņošanas, pusdienošanas un citām iespējām.
Jāpiezīmē, ka šobrīd iespējas ir, bet mēs neprotam tās piedāvāt kompleksi.
Šobrīd virkne novadu Latvijas reģionos savā starpā konkurē, nespējot izveidot kopīgu piedāvājumu, tāpēc es cerīgi raugos uz plānoto administratīvi teritoriālo reformu – mēs iegūsim lielākus reģionālos centrus ar daudzveidīgiem tūrisma produktiem. Domāju, ka tad beidzot kļūs skaidrs, ka piesaistīt ārvalstu tūristus uz iespējami ilgāku periodu varam tikai sadarbojoties, turklāt piedāvātie tūrisma produkti ir pietiekami atšķirīgi, lai savstarpēji nekonkurētu.
Visu par savu novadu un neko par kaimiņu
Šobrīd, aizbraucot uz viena novada tūrisma informāciju centru, vairumā gadījumu ceļotājam izstāstīs visu par attiecīgā novada piedāvājumu, bet ne vienmēr pastāstīs par kaimiņu novadu. Tas, protams, gadījumā, ja novads ir tik liels, ka tajā ir tūrisma informācijas centrs, kas ir atvērts, ne tikai tad, kad domes darbiniecei ir brīvs laiks no citiem pienākumiem.
Visbiežāk šāds ceļotājs, apskatījis novada muzeju un citus objektus, “TripAdvisor” ierakstīs, ka visu var aplūkot pāris stundās un ilgāk šeit nav ko darīt, jo apkārt nekā nav.
Bet iedomāsimies, kā būtu, ja novadi spētu sadarboties?!
Ja ceļotājam tiktu piedāvāts aplūkot Jelgavu un Tērveti kopā – vienu dienu viņš varētu aplūkot pilsētu, nakšņot viesnīcā, ieturēt maltīti kādā no restorāniem, bet nākamajā dienā doties uz dabas parku. Šādus kompleksos piedāvājumus varētu veidot ļoti daudz un dažādus – tā, lai būtu interesanti gan muzeju cienītājiem, gan dabas baudītājiem.
Starptautiskajā tirgū ir jāiziet ar četriem reģioniem
Ikviens tūrists vēlas iespaidus, piedzīvojumus un emocijas, un viņam neinteresē, kuram pieder kura sēta. Mēs neesam tik lieli, lai atļautos pozicionēties atsevišķi.
Pietiekami liels darbs tiek ieguldīts, lai tūristiem no tādām valstīm kā Ķīna un ASV parādītu, kur ir Latvija. Lai viņi savās ceļojumu kartēs atzīmētu šo punktu. Un, ja pēc tam viņam sāk skaidrot, ka sīkāk šis objekts iedalās vēl vairāk nekā 100 vienībās, tad nav jābrīnās, ka ceļotāji beigās izvēlas tikai galvaspilsētu.
Es uzskatu, ka mums starptautiskajā tirgū ir jāiziet ar četriem reģioniem – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali – katram ar savu īpašo stāstu, vēsturi, piedāvājumu un sajūtām. Tad vispārējais priekšstats par Latviju veidosies daudz saprotamāks un atmiņā paliekošāks.
