Jāatmet “mazās valsts” domāšanas sindroms 49
Bāreņu sindroms un “upura mentalitāte” pārāk stipri ieaudusies daudzu apziņā un zemapziņā. Lūk, kad Latvijai ir pievērsta tāda uzmanība, tad ir jābrauc uz Briseli un jāstājas Junkera kā Pilāta priekšā un jāsaka gadsimta runa, aizstāvot ne tikai Latviju, bet arī kristīgās Eiropas vērtības, un arī jāmaina Eiropas virzība no haosa un bezdibeņa uz savas identitātes saknēm. Un to mēs varam! To savā laikā spēja izdarīt “mazas valsts” prezidents Vāclavs Havels, kurā ieklausījās ASV prezidents un Romas pavests, kā arī lielo Rietumvalstu līderi. Arī Lehs Valensa spēja.
Latviešu brīvības cīņas! Kalpaks un citi latviešu varoņi uz vispārēja neticības un baiļu fona paveica neiedomājamo! Lai atceramies 18. novembra Latvijas valsts dibināšanu, ko paveica mūsu Satversmes tēvi un valstiskuma pamatlicēji! Latviešiem ir bijusi heroiska vēsture.
Šis ir vēsturisks laiks, kas prasa drosmi un stipru ticību Patiesībai. Jāatbrīvojas no “mazās valsts” domāšanas sindroma. Esot starptautiskā apritē, esmu ievērojis, ka pat cilvēki, kas pārstāv Latvijas intereses visdažādākajos forumos un visumā godam prezentē Latviju, vienmēr iesākumā, it kā atvainojoties vai taisnojoties, piebilst “mēs esam maza valsts, neliela valsts bet…”. Nekad to neesmu dzirdējis no Beļģijas (kas ir divreiz mazāka nekā Latvija), Izraēlas (kas ir trīsreiz mazāka par Latviju), Slovēnijas, Lihtenšteinas (visnotaļ ietekmīga valsts Eiropā), Dānijas un citām valstīm, kas kā problēmu vērtētu savas valsts teritoriālo lielumu. Galvenais ir tautas gars un pašapziņa. Tā ir katras nācijas pamatu pamats.
Eiropā šodien dominē iracionāla izvairīšanās no konsekventas realitātes aptveršanas un analīzes. Tie, kas “cilvēka saprātu” un “labo gribu” liek Dieva vietā, kā likums, pēc utopiskās “vienlīdzības un taisnības paradīzes zemes virsū” beidz ar krīzēm, revolūcijām, haosu. Tā visa saknes meklējamas gan individuālā, gan kolektīvā utilitārismā, alkatībā, materiālismā, komfortā. “Komforts korumpē, bet absolūts komforts korumpē absolūti.” Tieši komforts iemidzinājis Rietumus, ievedot tos sapņainā pseidoilūzijas stāvoklī, kas liek domāt, ka viņi kaut kā kontrolē procesus, bet īstenībā cilvēces zemākās dziņas ir tās, kas kontrolē viņus. “ Cilvēks grib, lai brīvība viņam pieder, bet viņš pats negrib būt brīvs,” saka Ērihs Fromms grāmatā “Izvairīšanās no brīvības”.
Ir laiks latviešiem atgriezties pie brīvības saknēm. “Jūs atzīsiet patiesību un patiesība jūs darīs brīvus” (Jāņa 8:32). Ir jāsaka patiesība un ir jādara patiesība, tikai tā cilvēks var būt brīvs un nosargāt savu brīvību. Tas attiecas kā uz indivīdu, tā arī uz tautu.
